Portāls jau informēja, ka iedzīvotāji iesniedza pilsētas
pašvaldībā pieteikumu rīkot piketu pie Liepājas tiesas pret pretrunīgi vērtēto
sodu Liepājas pedofiliem. Pikets plānots 17.jūlijā pie Liepājas tiesas,
Republikas ielā 14.

Kā piketa pieteikumā norādījis tā organizētājs Nilss
Jansons: ”Piketa mērķis ir parādīt Liepājas iedzīvotāju attieksmi pret Liepājas
tiesas netaisnīgo (nesamērīgi maigo) lēmumu lietā pret Jevgēņiju Smirečanski un
Oļegu Smirečanski, kurā viņi tika atzīti par vainīgiem par netiklu darbību
izdarīšanu ar mazgadīgo…”

Pēc N.Jansona teiktā plānots, ka protesta akcijā pie tiesas
ēkas piedalīsies ap pussimts piketētāju.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja padomnieks
sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs portālam apstiprināja, ka
pilsētas domē saņemts pieteikums piketa rīkošanai pie Liepājas tiesas ēkas
Republikas ielā piektdien, 17.jūlijā. Piketa pieteicēji lūguši atļauju protesta
akcijas rīkošanai uz divām stundām – no pulksten 11.30 līdz 13.30. Pašlaik
iesniegums nodots juristiem izskatīšanai.

Kā skaidroja A.Rjabcevs, pilsētas domes juristi ir
izvērtējuši piketa pieteikumu: ”Tas atbilst visām likuma prasībām, līdz ar to
pašvaldība neredz šķēršļus piketa norisei.”

Tāpat jau ziņots, ka Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš
(“Saskaņa”) iesniedzis lūgumu tieslietu ministram Dzintaram
Rasnačam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam izvērtēt vai
Liepājas tiesas tiesnesis nav pieļāvis likuma pārkāpumus.

Tieslietu ministrija savā “Twitter” kontā ziņo, ka
situāciju kopumā vērtēs, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums.

Tāpat A.Elksniņš lūdzis ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru
iesniegt apelācijas protestu, lai lieta par piecgadīgas meitenes seksuālu
izmantošanu tiktu pārskatīta Kurzemes apgabaltiesā.

Par piecgadīgas meitenes seksuālu izmantošanu piecu gadu
garumā Liepājas tiesa Jevgēņiju Smirečanski sodīja ar piespiedu darbu uz 240
stundām un probācijas uzraudzību vienu gadu, bet Oļegu Smirečanski ar 200
stundu piespiedu darbu un probācijas uzraudzību. Abiem solidāri jāatmaksā
valstij cietušajai izmaksātā kompensācija 1120 eiro. Tāpat katram jāatmaksā
201,97 eiro valstij ar tiesāšanos un advokāta pakalpojumiem saistītie izdevumi.
Sodu iespējams pārsūdzēt Kurzemes apgabaltiesā.

Tiesnese pastāstīja, ka gadījumā, ja piektdien pie Liepājas tiesas nama notiks kāds iedzīvotāju pikets, viņa nedomā tikties ar piketētājiem, turklāt šī lieta skatīta slēgtā sēdē, kas nozīmē, ka tās detaļas nav publiski apspriežamas, kā arī pilns spriedums būs pieejams tikai tiesvedības dalībniekiem, bet ne publiski. Taču pilna sprieduma motivējošajā daļā būšot uzskaitīti un skaidroti visi motīvi, kāpēc spriedums ir tieši tāds.

“Piektdien man jābūt tiesas sēdē, un nemaz nav iespējams tikties ar piketētājiem. Manos pienākumos nav sabiedrības uzrunāšana, man jādara savs darbs,” skaidroja tiesnese.

Viņa skaidroja, ka, nosakot sodu, tika ņemti vērā daudzi apstākļi, nodarītais kaitējums, personu raksturojumi, citi dati, arī cietušās puses apstākļi un nodarītā samēri atbilstoši likumam. “Tiesa, nosakot sodu, vadās pēc vispārīgiem soda noteikšanas principiem,” skaidroja Daidere, piebilstot, ka noteiktais sods nav pats vieglākais no tā, kas bija piemērojams atbilstoši likumam.

Tiesnese uzskata, ka ar šādu sodu tiks sasniegts soda mērķis, un apsūdzētie izdarīs secinājumus.

Cietušajai nebūs saskarsmes iespēju ar agrākajiem pāridarītājiem, pauda tiesnese, apstākļus sīkāk nekomentējot.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien pēc tikšanās ar premjerministri Laimdotu Straujumu (“Vienotība”), atbildot uz žurnālistu jautājumiem, uzsvēra, ka negatīvi vērtē Liepājas tiesas spriedumu, pieņemot lēmumu par piespiedu darbu piemērošanu diviem vīriešiem, kuri vairāku gadu garumā veikuši netiklas darbības ar mazgadīgo.

Prezidents sacīja, ka viņš kā Latvijas pilsonis Liepājas tiesas spriedumu vērtē negatīvi. “Šajā gadījumā ne kā amatpersona, bet kā Latvijas iedzīvotājs. Manuprāt, ja ir izdarīti tādi noziegumi, jo īpaši pret bērniem, tad jābūt adekvātiem un samērīgiem sodiem par šādu nodarījumu,” viņš teica.

Tāpat Vējonis gatavo vēstuli tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (Nacionālā apvienība) ar lūgumu pārbaudīt, vai Liepājas tiesas lēmuma pieņemšanas procesā nav bijuši kādi pārkāpumi.

Vējonis arī norādīja, ka ir lūdzis ģenerālprokuratūrai sniegt informāciju par tās uzsāktās pārbaudes rezultātiem attiecībā uz prokurori, kura uzturēja valsts apsūdzību. Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka politiķi nevar jaukties tiesu darbā. “Mēs varam dot vērtējumu situācijām,” viņš sacīja.

Jau ziņots, ka saistībā ar masu medijos publicēto informāciju par Liepājas tiesas spriedumu, ar kuru divi vīrieši tika atzīti par vainīgiem netiklu darbību izdarīšanā ar mazgadīgo un sodīti ar piespiedu darbu attiecīgi uz 240 un 200 stundām, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors ir uzdevis Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram pārbaudīt Liepājas tiesas sprieduma likumību un izvērtēt valsts apsūdzības uzturētāja – Liepājas prokuratūras prokurores rīcību.

Lēmumu par Liepājas tiesas sprieduma pārsūdzēšanu, ar kuru par netiklām darbībām ar mazgadīgo divi bērna radinieki sodīti ar piespiedu darbu, pieņems bāriņtiesa un bērna advokāte, aģentūrai BNS sacīja Liepājas bāriņtiesas vadītāja Taiga Ziemele.

Tiesas spriedumu pārsūdzēt var bērna likumiskie pārstāvji, kas šajā procesā bija advokāte un bāriņtiesa.

“Mēs gaidām pilno sprieduma tekstu, un šo lēmumu mēs pieņemsim kopīgi. Mūsu viedoklis, visticamāk, saskanēs ar advokātes viedokli,” sacīja Ziemele.