Portāls liepajniekiem.lv aicināja un joprojām aicina ikvienu pastāstīt vai parādīt svētku norisi ne tikai pilsētā, bet arī savās mājās. Pirmsskolas skolotāja Anta Ķikale pastāsta, ka ļoti jauks Latvijas valsts svētku pasākums notika pirmsskolas izglītības iestādē “Margrietiņa”.

Zīļuku grupiņas bērni bija sagatavojuši priekšnesumu gan vecākiem, gan visiem bērnudārza bērniem.

Bērni skaitīja dzejoļus par Latviju, mācījās Latvijas himnu, iestudēja nelielu teātra izrādīti par Latvijas mežu. Pasākumā, tika likts uzsvars arī uz to, ka mēs dzīvojam Liepājas pilsētā. Īpašs viesis bija zēns no Āfrikas, kurš gribēja zināt visu par Latviju, šo lomu brīnišķīgi attēloja zīļuku grupas puika Ralfs.

“Gandarījumu sniedza bērnu pacilātā attieksme pret šiem svētkiem un lepnums ar kādu attieksmi tika dziedāta himna, skaitīti dzejoļi par savu dzimteni, nobeigumā, protams, bija svētku kliņģeris ar salūtsveci,” raksta A.Ķikale.

Bērni dzied valsts himnu.

“Vardītes” priecājas par Latviju.

Savukārt Ausma Dzintare priekšsvētku prieku un pozitīvas emocijas smēlusies divos pasākumos. Viņa pastāsta: “Melngaiļa koncertzālē skolas direktore Zita Karlsone uzrunāja skolotājus un skolniekus, uzteicot labākos. Klausītāji neskopojās ar siltiem aplausiem izciliem skolniekiem un skolotājiem. Baudīju skolnieku koncertu, noklausoties meiteņu kora klases sniegumu, kā arī 3.kursa audzēkņa Jāņa Straumes lasīto dzeju. Klausoties skolas simfonisko orķestri, cienījamā diriģenta Dzintara Jurgelaitis vadībā, manas emocijas sita augstu vilni – redzēju smaidīgus topošus mūziķus, sajutu diriģenta labestīgo un uzmundrinošo smaidu. Baudīju Alfreda Kalniņa “Rudenī”, Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”, kā arī Andreja Jurjāna “Trimpus maršu”. Saņēmu labas emocijas!” A.Dzintare saka paldies tiem, kas māca un kas mācās, un tiem, kas atbalsta un izprot savus bērnus mūzikā.

Svētki Nīcas kultūras namā sākās ar etnogrāfisko kolektīvu krāšņumu, kurā piedalījās arī A.Dzintare, jo pati ir aktīva Nīcas etnogrāfiskā kolektīva dalībniece. “Nīca sagaidīja viesus ar abu Nīcas un Otaņķu etnogrāfisko ansambļu izdziedātām dziesmām, ar smaidiem un laba vēlējumiem. Tas mirklis – stundas garumā – bija jāaizpilda, sevi atrādot, kā mutīgas, krāšņas un atraktīvas viesu sagaidītājas. Abu kolektīvi vadītājas Mirdzas Pabērzas un Zentas Bētiņas vadībā šo pienākuma veica ar lepnumu un prieku. Visjaukākais mirklis, manuprāt, bija sagaidot mums visiem pazīstamo un iemīļoto  dziedātāju Normundu Rutuli! Kopā ar dziedātāju skanēja – “apkārt Nīcu garām Nīcu, kam nav kalti kumelīni”,” atminas A.Dzintare.

Atgādinām, ka, ja esat izveidojuši savu svētku noformējumu, piedalījušies kādā no sarīkojumiem, vai kā savādāk uzbūruši vai izjutuši svētku gaisotni, aicinām par to pastāstīt arī citiem. Gaidīsim arī Jūsu jubilejas sveicienus Latvijai un saviem līdzcilvēkiem.

Reģistrētie lietotāji var izmantot iespēju pievienot savus rakstus un fotogalerijas vai arī sūtīt savus materiālus uz e-pastu [email protected].