Šodien, 9.novembrī, Liepājā jau 13.reizi notika tradicionālā ”Lāčplēša balvas” izcīņa Liepājas pilsētas izglītības iestāžu un jaunsargu komandām. Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, sacensības notika nevis Beberliņos, bet gan pie O.Kalpaka Liepājas 15.vidusskolas.

Patriotisko organizāciju koordinators Juris Raķis skaidro, ka 15.vidusskola pasākuma norisei izvēlēta vairāku iemeslu dēļ: ”Pirmkārt, tieši šī mācību iestāde ir viena no tām Latvijā, kur uzsākts valsts aizsardzības mācības pilotprojekts, kura mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus, kas ir vitāli svarīgi visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā.”

”Otrkārt, pie skolas ierīkota laba, NATO standartiem atbilstoša šķēršļu josla,” turpina J.Raķis: ”Treškārt, skola taču nes pulkveža Oskara Kalpaka vārdu.”

”Militāro sporta spēļu mērķis ir popularizēt Lāčplēša dienu jauniešu vidū kā Latvijas Brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienu, sekmēt jauniešu izglītošanu un sagatavošanu valsts aizsardzības jomā, veicināt pilsonisko un patriotisko audzināšanu, fiziskās sagatavotības un sporta attīstību, kā arī izkopt un pilnveidot prasmi strādāt komandā,” skaidro Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes štāba Civilmilitārās sadarbības nodaļas vecākā speciāliste Guna Štolcere.

Sacensības ar katru gadu pulcē arvien kuplāku skaitu patriotiski noskaņotu jaunsargu un jauniešu. Šogad ne vien no Liepājas un Kurzemes izglītības iestādēm, bet arī Rīgas. Šoruden Lāčplēša balvas izcīņā piedalījās jaunieši no  vispārizglītojošām un profesionālajām izglītības iestādēm vecumā no 15 līdz 19 gadiem – 9 komandas no Liepājas skolām un Liepājas Valsts tehnikuma, kā arī 12 Kurzemes reģiona un Rīgas jaunsargu komandas.

Izglītības iestāžu komandas cīnījās par galveno ceļojošo balvu – Lāčplēša vairogu, savukārt labākā jaunsargu komanda tradicionāli iegūst Lāčplēša zobenu.

Katrā komandā startēja 6 dalībnieki. Stafetes laikā komandām bija jāpieveic vairāk nekā desmit kontrolpunkti, kas pietuvināti Brīvības cīņu elementiem un kuros tiek pārbaudīta gan jauniešu fiziskā sagatavotība, gan zināšanas par Latvijas armiju. Jālien, jāmet mācību granāta, jāpieveic virvju josla, jānes baļķis, jāšauj utt.

Viennozīmīgi, ka sarežģītākais stafetes elements bija līšana pa ūdeni. Bet, piemēram, Liepājas 7.vidusskolas komanda to pieveica raiti, lai slapji turpinātu nākamos uzdevumus.

O.Kalpaka Liepājas 15.vidusskolas direktors Gints Ročāns pastāstīja, ka savdabīgais baseins, kas izklāts ar plēvi un piepildīts ar ūdeni, veidots tieši Lāčplēša balvas izcīņai: ”Tā ir dāvana no Skolas padomes. Padomes locekļi divas dienas raka šo vannu.”

G.Ročāns piebilst, ka sacensību organizatori parūpējušies, lai pēc šīs slapjās stafetes dalībniekiem būtu iespēja kļūt atkal sausiem: ”Komandas bija brīdinātas, ka būs nepieciešama otra drēbju kārta. Savukārt skola nodrošināja karstu dušu un dvieļus.”

Ja skolu komandām atsevišķi uzdevumi raisīja mulsumu, tad jaunsargu komandas uzdevumu izpildē metās ar joni. Piemēram, jaunsargu komanda no Aizputes, kurā bija trīs puiši – Mareks, Brendons un Daniels, kā arī trīs meitenes – Undīne, Līva un Liene, pirms starta, ielenkuši instruktoru Kasparu Rudzīti, izstrādāja cīņas stratēģiju un atzina:

lai arī cik sarežģīti un sūri nav veicamie uzdevumi, Lāčplēša balvas izcīņa ir interesants pasākums, jo saliedē komandu, audzina disciplīnu, dod labas emocijas.

Pēcpusdienā, sacensībām noslēdzoties, noskaidrojām, ka skolu grupā visdūšīgākā bijusi O.Kalpaka Liepājas 15.vidusskolas komanda – ceļojošo Lāčplēša vairogu viņi vismaz uz gadu paturēs sacensību norises vietā. Godpilno 2.vietu izcīnīja komanda no Liepājas 1.ģimnāzijas, bet 3.vietu – komanda no Liepājas Valsts tehnikuma.

Jaunsargu grupā labākos rezultātus uzrādīja un līdz ar to ceļojošo Lāčplēša zobenu saņēma instruktora Vara Jansona audzēkņi – Jaunsardzes Liepājas 1.vienības komanda. 2.vietu izcīnīja jaunsargi no Saldus puses – Kalnu jaunsargu vienība. Savukārt godpilno 3.vietu – Liepājas 2.vienības komanda.

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919.gada 11.novembrī.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiādes laikā Latvija zaudēja 743 karavīrus, no kuriem 57 bija virsnieki.

Latvijas Brīvības cīņas – cīņas par Latvijas valsts neatkarību – ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas – Krievijas miera līgums. 11.augustu Saeima ir noteikusi par Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienu.

Jāpiebilst, ka Lāčplēša balvas izcīņu organizēja Liepājas pilsētas Izglītības pārvalde sadarbībā ar Zemessardzes 44.kājnieku bataljonu, Jaunsardzes un informācijas centra 1.novada nodaļu, Latviešu Strēlnieku apvienību un Oskara Kalpaka Liepājas 15.vidusskolu.

50Skatīt galeriju