Gan pilsētas domes Attīstības komitejā, gan Finanšu komitejā šodien, 15.maijā, tika skatīts jautājums
par tehnisko projektu būnas izbūvei, portāls uzzināja komiteju
sēdēs.

Kā deputātiem skaidroja SIA ”Liepājas Ūdens” valdes
priekšsēdētājs Andis Dejus, Attīrīšanas iekārtas būvētas 1972.gadā, un toreiz
tas izdarīts vairāk nekā 200 metrus no Baltijas jūras krasta. ”Kopš pagājušā
gadsimta 70.gadiem, kad Attīrīšanas iekārtas tika izbūvētas, jūra paņēmusi 200
metrus no krasta – tas noskalots,” skaidroja A.Dejus, norādot, ka līdz ar to Attīrīšanas
iekārtas ir apdraudētas.

Viņš stāstīja, ka nopietni krasta stiprināšanas darbi,
izveidojot jūras krastā pie attīrīšanas iekārtām metāla stiepļu pinumus, kas
pildīti ar laukakmeņiem, tika veikti pirms vairāk nekā desmit gadiem. Pēc
A.Dejus teiktā tas bijis pagaidu risinājums. Kaut arī šis risinājums līdz šim
kalpojis labi, ik pēc katras nopietnākas vētras šos stiprinājumus nepieciešams pielabot,
līdz ar ko ir nepieciešams domāt par nopietnāku Attīrīšanas iekārtu
aizsardzību.

”Divu gadu garumā veikti nopietni pētījumi,” skaidro
A.Dejus: ”Pētītas gan straumes, gan viļņu stiprums un grunts.” Izejot no šī pētījuma
secinājumiem, ”Liepājas ūdens” izstrādājis krasta erozijas seku likvidācijas
projektu, kam jau sagatavots tehniskais projekts.

Kā skaidro A.Dejus, šis risinājums ir mols: ”Tieši mols
atzīts par labāko risinājumu. Tas varētu atrasties 500 metru jūrā, kā arī uz
ziemeļiem no Attīrīšanas iekārtām.” Un piebilda: ”Uzņēmumam būs arī liels
lūgums pie pilsētas pašvaldības – iespēju robežās atbalstīt projekta
realizāciju ar finansējumu, jo šis ir Liepājai būtisks projekts.”

Deputāts Guntars Krieviņš piebilda, ka šim projektam
iespējams piesaistīt arī Eiropas fondu līdzfinansējumu. Savukārt pilsētas domes
priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš informēja, ka Valsts atbalsts šim
projektam varētu sastādīt ap 80% no izmaksām.

Projektu finansiāli gatavs atbalstīt arī SIA ”Rapsoil”. Uzņēmuma
”Rapsoil” pārstāvis Gints Sorokins informēja, ka projekts vēja parka izbūvei jau iesniegts
Būvvaldē saskaņošanai. Viņš atzina, ka brīdī, kad izvēlēta vieta vēja parka
izveidei, SIA ”Rapsoil” nav bijusi informācija par jūras krasta erozijas
draudiem. Tā kā uzņēmums nevēlas, lai daļa eja ģeneratoru krasta erozijas dēļ
tiktu ieskaloti jūrā, SIA ”Rapsoil” ir gatavs finansiāli atbalstīt mola
būvniecību, jo piekrīt, ka tieši šāda aizsargbūve ir labākais risinājums.

Kā norādīja SIA ”Rapsoil” pārstāvis, uzņēmums būtu gatavs
finansēt līdz 15% jeb līdz 1 miljonam eiro no aizsargbūves izmaksām.

Lielākajai daļai deputātu par aizsargbūves nepieciešamību
jautājumi neradās – iecere tika atbalstīta.

Vien Jurijs Hadarovičs interesējās, vai iecerētā būve varētu
kļūt arī par tūrisma objektu.

Uz to A.Dejus skaidroja, ka plānotā aizsargbūve jeb mols nav
paredzēts kā tūrisma objekts, jo atradīsies uzņēmuma teritorijā un būs
tehnoloģiska būve: ”Tehniskais projekts neparedz dzelzsbetona vai akmeņu krāvuma
konstrukciju, ar ko lielākajai daļai asociējas mols. Aizsargbūve būs veidota no
speciālām ar smiltīm pildītām ”zeķēm”, ko pārklās ar speciālu materiālu.”

Jāpiebilst, ka jautājums vēl tiks skatīts Domes sēdē.