Trešdiena, 3. jūnijs Ineta, Inta, Intra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Papildināts – Liepāja reformas laikā nevēlas apvienoties ar citām pašvaldībām

Papildināts – Liepāja reformas laikā nevēlas apvienoties ar citām pašvaldībām
Foto: Liepājas pašvaldība
30.07.2019 08:50

liepajniekiem.lv

”Nesadzirdēju, ka no reformas būs kāds ieguvums cilvēkiem. No dzirdētā diezgan skaidri jāsaprot, ka tiem, kuri grib izdzīvot, jāpārvācas uz pilsētu,” spriež Priekules novada domes deputāte, bijusī Virgas pašvaldības vadītāja Ruta Balode pēc vairāk nekā trīs stundas ilgajām gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas konsultācijām, uz kurām Liepājas un apkaimes pašvaldību deputātus pirmdien bija aicinājis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.

R. Balode nesaredz labumu ne ministrijas plānotajā Liepājas un apkārtējo novadu apvienošanā, ne arī novadu apvienošanā bez Liepājas. ”Par Dienvidkurzemes novadu vēl varētu runāt, bet es domāju, ka iedzīvotājiem, cilvēkiem ieguvumu nebūs nekādu. Deviņpadsmit deputāti nav tas pats, kas agrākajā rajona padomē – katras pašvaldības vadītāji. Pašvaldības un pakalpojumi attālināsies no iedzīvotājiem.”

Jau vēstīts, ka valdība un it sevišķi ministrs ar ļoti lielu entuziasmu piedāvā mazās pašvaldības apvienot tiktāl, ka Latvijā paliek tikai daži desmiti pašvaldību. Liepājai un astoņiem apkārtējiem novadiem paredz apvienoties vienā – Liepājas novadā. Reformas nepieciešamība tiek pamatota galvenokārt ar demogrāfisko krīzi – gaidāms, ka nākotnē iedzīvotāju skaits saruks vēl dramatiskāk, līdz ar to mazajās pašvaldībās pieaugs administratīvās izmaksas.

Taču pašvaldību pārstāvji visi kā viens ministram oponēja – cits lietišķāk, cits emocionālāk. No novadu domju un Liepājas domes pārstāvju teiktā izriet, ka nevēlas apvienoties ne Liepāja ar novadiem, ne arī novadi ar Liepāju.

Novadu pārstāvji pieļauj, ka novadu pašvaldības varētu apvienoties bez Liepājas vienā administratīvā teritorijā, kas būtu tāda pati, kāds savulaik bija Liepājas rajons.

Liepājas pašvaldības vadītājs Jānis Vilnītis sacīja: ”Reforma mazinās Liepājas konkurētspēju, tai tērējot laiku Lejaskurzemes novadu iekšpolitikā. Nav skaidrs, kāds pārvaldības modelis tiek piedāvāts. Novadu mērķi un stratēģijas ir pilnīgi citi nekā tie, kādi ir pilsētai. Liepāja grib saglabāties kā atsevišķa administratīva teritorija ar republikas pilsētas statusu. Novadi varētu veidot vienotu administratīvu teritoriju – bet tas lai paliek pašu novadu ziņā. Vajadzīgs galvaspilsētas likums.”

Mēra vietnieks Uldis Sesks, uzskaitot Liepājas attīstības labā paveikto Latvijas atjaunotās neatkarības gados, uzsvēra: ”Viss ir attīstības procesā, bet mums vajag vēl dažus gadus, lai reforma mūs neieliek tādos grožos [kas to visu aptur].” Bet J. Vilnīša vietnieks Gunārs Ansiņš salīdzināja Liepāju un novadu pašvaldības no sociālās palīdzības aspektiem. Liepājā sociālie pabalsti ir augstāki nekā novados. Veicot kādus grozījumus kārtībā, noteikumos un likumos, nedrīkst pasliktināt iedzīvotāju situāciju, jāpiemērojas augstākajiem standartiem. Apvienotajā pašvaldībā būtu jāceļ pabalstu slieksnis; Rucavā visiem skolēniem ir bezmaksas pusdienas – vai to spētu sniegt apvienotā pašvaldība – retoriski jautā G. Ansiņš.

Visus astoņus – Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas, Vaiņodes – novadus diskusijā pārstāvēja vispirms Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska, kura nāca klajā ar novadu vadītāju kopīgi sagatavotu prezentāciju. ”Pilsēta nav lauku pašvaldība. Laukos ir lielāka iedzīvotāju izkliede, meži, lauki, dabas aizsardzības teritorijas. Ir atšķirīgas vajadzības sabiedrībai un infrastruktūrai. Mēs neredzam sevi kopā ar Liepāju. Kas uzturēs valsts un pašvaldību ceļus?

Vislielākā problēma, neatkarīgi no reformas, ir ceļi. Valsts reģionālie ceļi ir katastrofāli.

Pašvaldībām jau ir kopīga sadarbība pašreiz,” V. Jablonska norādīja uz kopīgajiem pašvaldību uzņēmumiem ”Liepājas RAS”, ”Liepājas reģionālo tūrisma informācijas biroju” un citiem.

Pēc ministra teiktā, reforma nesīs finansiālu ietaupījumu, jo pašvaldību uzturēšana izmaksās mazāk. V. Jablonska uzskata – ietaupīsies tikai priekšsēdētāju un priekšsēdētāju vietnieku algas, un novados šīs izmaksas ir ļoti mazas. Neatbildētie jautājumi – kā nodrošinās iedzīvotāju interešu pārstāvniecību? Kādi ir reformas ekonomiskie aprēķini? Un secinājums: ”Liepājas pilsētai un Lejaskurzemes novadiem ir jābūt atsevišķām teritoriālām vienībām. Ar piedāvāto reformu nomales problēmas tikai pastiprinās un Liepājas attīstību bremzēs.”

Aizputes novada deputāts Imants Ozols vēlas zināt, kā tiks nodrošināta iedzīvotāju interešu aizstāvība nākamajā apvienotajā pašvaldībā: ”Cik mums būs vajadzīgi deputāti, [kas spēs panākt finansējumu ceļa remontam, lai pa to braucot ”Elpas” vadītājam Gundaram] Sisenim piens nesakuļas putukrējumā?” Un pārmeta, ka reforma top, nerēķinoties ar sabiedrības un interesēm, atgādinot J. Pūcem citātu no Paula Putniņa lugas ”Ar būdu uz baznīcu”: ”Kāda tauta?! Es un tu!”

Aizputes novada pārstāvis Linards Tiļugs: ”Pēc dzīves pieredzes negribas ticēt administratīvi teritoriālās reformas solītajam ekonomiskajam efektam. Kurš no šiem centriņiem būs astoņu novadu galvenais centrs?”

Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzēvičs izpētījis, ka tajās (mazajās) pašvaldībās, kurās iedzīvotājiem iespēja veidot vēlēšanu apvienības, tur sabiedrības aktivitāte vēlēšanās ir augstāka, tātad lielākajās pašvaldībās ”iedzīvotāji nesaskata iespēju tikt pārstāvētiem”, minot Kuldīgas un Saldus novadu piemēru. 

A. Radzēvičs apgalvo, ka ”viens no reformas mērķiem patiesībā ir visus sadzīt partijās”,

savukārt arguments, ka teritoriāli lielākās pašvaldības ir ekonomiski veiksmīgas, neiztur kritiku, jo ”ir mums pašvaldības agrāko rajonu ietvaros, un tur teritorijas attīstības līmeņa indekss ir tāds pats [jeb tikpat slikts kā mazajās pašvaldībās]. Tātad tas nepierāda, ka attīstība būs.”

Ministrs: ”Lai ar atvērtām acīm paskatāmies uz procesu!”

Ministrs J. Pūce, atbildot pašvaldību pārstāvjiem, gan deklarēja: ”Es neplānoju uzspiest reformu,” jo par reformu lemj Saeima. Vienlaikus atgādina, ka Saeimā no Kurzemes ievēlēts ar savu solījumu, ka Latvijā ir jāizveido tāds administratīvi teritoriāls modelis, kurā ir ne vairāk par 40 pašvaldībām. Tomēr viņš ar zināmu gandarījumu sadzirdējis apzīmējumu ”Lejaskurzemes novadi” un pateicās par konkrēto ierosinājumu, ka varētu būt kopīga Lejaskurzemes pašvaldība. Savukārt katru aptauju, kurā pausta negatīva nostāja pret reformu, viņš uztverot ”par darba uzdevumu sev pašam [strādāt labāk reformas virzīšanā]”.

Taču ministrs pašvaldību pārstāvjus arī norāja, atgādinot, ka visi novadu un pilsētu deputāti ir amatpersonas, un ”šī ir darba sanāksme”. Tādēļ viņš aicināja amatpersonas izvairīties no tādiem retoriskiem paņēmieniem, kā noniecinošiem vārdiem ”galma pētnieks” (A. Radzevičs tādus adresēja SIA ”Karšu izdevniecība Jāņa sēta” galvenajam redaktoram Jānim Turlajam). ”Šī nav politiska sapulce. Jums nav mani jāmīl. Šis ir valdības pieņemta lēmuma apspriešanas process valsts amatpersonu starpā. Šī ir lietišķa darba sanāksme. Tā ir atbildība par mūsu valsti kopā. Tā ir arī atbildīga attieksme pret procesu. Valsts amatpersonu mērķis ir sagatavot labu dokumentu, nevis uzvarēt retorikas kaujā. Kur tā diskusija beigtos, ja mēs cits uz citu apvainotos? Kas no tā mūsu kopīgajai valstij būtu labāk?” Viņš aicināja arī izbeigt Latvijā populāro paradumu vienmēr likstās vainot kādu citu. ”Tā ir kā daļa no kopējas spēles – kurš vainīgs? Tikai ne es. [Jūs sakāt:] valsts nav izdarījusi to, to, to… Bet es arī piedalos valsts pārvaldes institūciju sapulcēs, un tur to pašu saka par pašvaldībām – neprofesionāļi, blēži utt. Tā ir spēle, ko turpinām jau 28 gadus. Es to nevēlos. Es vēlos, lai mēs ar atvērtām acīm paskatāmies uz reālo procesu. Ejam visi kopā, ievērojot principu – kā valstij vislabāk!”

J. Pūce sacīja, ka jāmaina arī likums par vēlēšanām. Par to arī tiek gaidīti ierosinājumi no pašvaldību pārstāvjiem. Kaimiņvalstīs visās pašvaldībās, gan lielākās, gan mazākās, vēlēšanās var startēt arī vēlētāju apvienības, un ministrs neredz to kā problēmu. Savukārt, runājot par sociālo palīdzību un tās atšķirībām pašvaldībās, nemaz neesot jāpiemērojas augstākajam, lai gan, jā, ”sociālās palīdzības portfelis tiks vienādots.”

Toties izaicinājums būšot mainīt pašvaldību finansējuma modeli, jo Latvija ir viena no retajām valstīm, kurā pašvaldībā finansējums nav rēķināts pēc funkciju finansējuma”, tomēr ir jau skaidrs, ka par trim izdevumu grupām pašvaldības izlieto 80 procentus no visiem saviem izdevumiem, un tie ir izdevumi par izglītību, sociālo palīdzību un teritorijas uzturēšanu. ”Kopīgi to apsaimniekot būtu efektīvāk, jā, ne vienkārši.” Tas, kā apvienotajām pašvaldībām saimniekot, lielākoties būšot atkarīgs no pašām pašvaldībām, lai gan būšot gan rokasgrāmata, gan konsultācijas, strādāšot apvienošanas komitejas un pieaicinātie eksperti. Apvienotajām jaunajām pašvaldībām 2020. – 2021. gadā viņš sola mērķdotācijas administratīvās struktūras projektu izstrādei un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, un arī vienreizēja dotācija, bet 2021. – 2023. gadā – 300 miljonu eiro programma reģionālo ceļu sakopšanai.

”Nekur mūsu dokumentos nav izvirzīts mērķis, ka iedzīvotāju skaits samazināsies. Bet tas ir nosacījumu jautājums. Mēs novērtējam esošo situāciju un demogrāfijas prognozes. Tās ir balstītas pieņēmumos,” atzīst ministrs.

Foto galerija

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz