Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) 27.Sinodes sēdē par Liepājas diecēzes bīskapu ievēlēts prāvests Hanss Jensons, aģentūru LETA informēja Rīgas Doma pārvaldes valdes loceklis Kaspars Upītis.

Madonas iecirkņa prāvests Jensons ir dzimis un audzis Zviedrijā, bet uz Latviju pārcēlās 2000.gadā, kad māsu draudzes apmaiņas rezultātā nonāca Vaiņodē. Kopš ordinācijas LELB 2003.gadā, mācītājs Jensons ir kalpojis mācītāja amatā vairākās draudzēs, un šobrīd ir Liezēres un Madonas draudžu mācītājs, kā arī Madonas iecirkņa prāvests.

Gadu gaitā Jensons esot aktīvi darbojies dažādās LELB nozarēs un institūcijās – kopš 2015.gada februāra kā LELB Izglītības nozares vadītājs, kopš 2014.gada decembra kā Lutera Akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, no 2008.-2010.gadam kā Finanšu nozares vadītājs un no 2007.-2008.gadam kā LELB revidents. Jansons ir dalībnieks arī vairākās LELB lēmējinstitūcijās, komisijās, valdēs un darba grupās. Viņš ir ieguvis teoloģijas maģistra grādu Lundas Universitātē Zviedrijā, kā arī studējis Zviedrijas baznīcas Pastorālajā institūtā.

Jaunā Liepājas bīskapa pārraudzības apgabals būs Liepājas diacēze, kurā ietilpst seši LELB prāvestu iecirkņi – Grobiņas, Kandavas, Piltenes, Kuldīgas, Jelgavas un Bauskas. Paredzēts, ka līdz rudenim Liepājas diacēzi turpinās vadīt šobrīdējais bīskaps Pāvils Brūvers, kurš šajā amatā kalpo kopš 2007.gadā. Jensons tiks ordinēts jaunajā amatā 6.augustā Rīgas Domā.

Pašreizējais bīskaps Pāvils Brūvers dosies pensijā un uz amatu pretendēja divi kandidāti – prāvesti Jensons un Dzintars Laugalis.

Upītis informēja, ka šodien vēl paredzētas revidentu vēlēšanas un jautājuma par diecēžu robežu maiņu izskatīšana.

Vakar sinode grozīja baznīcas Satversmi, aizliedzot ordinēt sievietes, sociālajā vietnē “Twitter” vēsta mācītāji. Mācītājs Ivo Pavlovičs, komentējot grozījumus, norāda, ka šis lēmums pieņemts ar 201 balsi “par”, 59 “pret”, bet atturējušies 22, kas esot spēcīga liecība tam, ka LELB “Dieva Vārds ir autoritāte”. “Ordinēs tikai vīriešus,” viņš piebilst. Savukārt Māris Pētersons norāda, ka par vienīgi vīriešu ordināciju nobalsojuši 77%.

Kā informēja Upītis, sinodes pirmās darba dienas gaitā tika izskatīti un pieņemti lēmumi par visiem 65 priekšlikumiem LELB Satversmes grozījumos. Sinodāļu vairākums lēma, ka tiks palielināta laju pārstāvniecība Virsvaldē, turpmāk Sinode notiks vienu reizi četros gados, kā arī Satversmē nostiprināts diecēzes kapitula institūts – tā tiesības un uzdevumi.

Tāpat sinodāļu vairākums lēma, ka vairākas draudzes nepieciešamības gadījumā varēs ievēlēt kopīgu padomi, tika noteikta prāvestu un bīskapu atcelšanas kārtība, mazo draudžu garīgās aprūpes nodrošināšanai būs iespēja lokālai jeb “vietējai” ordinācijai, kā arī to, ka piederība LELB varēs īstenoties ne tikai draudzē, bet arī klosterī vai brālībā un māsu kopienā.

Latvijas Sinodes uzdevumi ir pieņemt vai grozīt LELB Satversmi, izdot Baznīcas noteikumus vai atcelt un grozīt pastāvošos noteikumus, apstiprināt LELB attīstības un tās darbības virzienu stratēģiju, apstiprināt jaunas vai likvidēt pastāvošās LELB darba nozares, lemt jautājumus par LELB attiecībām ar valsti un citām konfesijām, lemt par LELB dalību starptautiskās baznīcu apvienībās, dibināt diecēzes un ievēlēt diecēžu bīskapus, noteikt draudžu iemaksu apjomu LELB vispārējām vajadzībām, noklausīties un apspriest pārskatus par LELB saimniecisko un garīgo dzīvi.

LELB sastāv no trīs diecēzēm un 16 prāvestu iecirkņiem, kuros ir 287 LELB draudzes visā Latvijas teritorijā. LELB kalpo aptuveni 130 ordinēti mācītāji un 10 evaņģēlisti – mācītāju pienākumu izpildītāji, kā arī 35 evaņģēlisti. LELB pārvaldes iekārta ir sinodāli episkopāla – baznīcas augstākā lēmējinstitūcija ir Sinode, bet baznīcas vadītājs ir arhibīskaps.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijā iesniegto LELB darbības pārskatu par 2014.gadu Latvijā ir ap 712 530 luterāņu, no kuriem aptuveni 43 000 aktīvi piedalās LELB draudžu dzīvē.