52 gadu vecumā pēkšņi mūžībā devies ilggadējais Liepājas domes deputāts, Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Viņa sirds pārstājusi pukstēt svētdien atvaļinājuma laikā ārvalstīs.

Guntars Krieviņš dzimis Kuldīgā. Viņš absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Inženierceltniecības fakultāti, kā arī Biznesa skolu Nikobingā Dānijā, iegūstot ostu vadības specialitāti.

Liepājas domes deputāta un SEZ pārvaldnieka pienākumus pildīja kopš 1997. gada.

Viņš bija arī Liepājas partijas valdes loceklis, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks, darbojās pilsētas attīstības, kā arī finanšu komitejās, budžeta komisijā, Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē.

”Dabā šis ir laiks, kad visa dzīvība mostas pēc pelēkās ziemas – kad saule ir tuvu savam augstākajam punktam debesīs, kad raisās pumpuri un ievas smaržo savā pilnbriedā. Kad viss mostas jaunai dzīvei. Un tomēr… Un tomēr Tavs dzīvības pavediens aprāvās. Strauji. Negaidīti. Atstājot smeldzi un zaudējuma sāpes,” tā kolēģi Liepājas pilsētas domē un Liepājas Speciālās ekonomiskā zonas valdē un pārvaldē.

”Tā saka, ka stiprākie ozoli izaugot, stāvot pretī lielākajiem vējiem. Guntars Krieviņš bija tas, kurš ar savu nosvērtību, mieru un pārliecību spēja stāties pretī jebkurām grūtībām. Enerģisks, mērķtiecīgs, vienmēr konkrēts rīcībā un lēmumos. Viņš pat visnokaitētākajās situācijās prata saglabāt vēsu prātu, novērtēt spēku samērus un bija apveltīts ar asu situācijas uztveri, tādēļ nebaidījās riskēt. Pirms gandrīz 20 gadiem tā bija liela uzdrīkstēšanās izcīnīt Liepājai tiesības veidot savu Speciālo ekonomisko zonu un uzņemties tās vadīšanu. Guntaru tas nebaidīja. Tas bija izaicinājums reiz militāro ostu atgriezt atpakaļ pasaules tirdzniecības ostu kartē, arī tas Guntaru nebaidīja. Viņš prata izvirzīt sev augstus mērķus un tos arī sasniegt. Kolēģi atceras, ka katra šāda izcīnīta uzvara pār grūtībām viņam sniedza gandarījumu, taču nekad ne augstprātību. Tā bija viena no raksturīgākajām iezīmēm: tiecoties augšup, viņš prata aizvien saglabāt stabila pamata izjūtu zem kājām. Viņš bija cilvēks, kurš daudz domāja, smaidīja, mācījās, strādāja, mīlēja un cienīja savu ģimeni, tuviniekus, draugus un kolēģus. Viņš bija kā koks ar saknēm dziļi zemē, tā sniedzot drošības sajūtu cilvēkiem ap viņu.”

”Tāds ir dabas likums: gaisma iet roku rokā ar tumsu, dzīvība – ar nāvi. Koks lūza, dzīvība dzisa, bet atmiņas, mīlestība un iemantotā cilvēku cieņa paliek. Mūsu sirdīs. Izsakām visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, no GUNTARA KRIEVIŅA uz mūžu atvadoties.”

Atvadīšanās no Guntara Krieviņa notiks ģimenes lokā, savukārt Liepājas Sv.Annas baznīcā otrdien, 10.maijā, plkst. 10.30 norisināsies aizlūgums un piemiņas brīdis.