Liepājas pilsētas domes deputāti šodien, 20.decembrī, apstiprināja Liepājas pilsētas pašvaldības budžetu 2019.gadam. Pamatbudžeta ienākumi un izdevumi plānoti vienādi – 95,9 miljoni eiro, portāls uzzināja domes sēdē.

Budžets 2019. gadam apstiprināts pirms līdzekļu atlikuma uz gada sākumu precizēšanas, tādēļ tajā iekļauti pārsvarā iestāžu uzturēšanas izdevumi un finansējums ES struktūrfondu projektiem, lai nodrošinātu to īstenošanas nepārtrauktību. Dažādiem attīstības projektiem un jaunām iniciatīvām finansējuma piešķiršana tiks izskatīta 2019.gada sākumā.

Procentuāli vislielākā daļa jeb 21% no pilsētas pamatbudžeta atvēlēta ekonomiskās darbības veikšanai – 14 284 492 eiro piešķirti Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūras ”Liepājas sabiedriskais transports”, SIA ”Liepājas tramvajs”, Komunālās pārvalde, Būvvaldes, Nodarbinātības projektu, dzīvnieku patversmes ”Lauvas sirds”, SIA ”Aviasabiedrība ”Liepāja”” un SIA ”Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs” pamatdarbības nodrošināšanai.

Nākamgad pilsētā plānots izbūvēt jaunus bērnu rotaļu laukumus, līdzfinansēt kultūras pieminekļu saglabāšanu, izbūvēt lietus ūdens un kanalizācijas sistēmu Jūrmalas parkā, labiekārtot iekškvartālus, asfaltēt grants ielas, rekonstruēt Glābšanas stacijas ēku, paaugstināt ēku energoefektivitāti, uzlabot infrastruktūru pie Karostas cietuma un veikt citus nozīmīgus pilsētas labiekārtošanas un infrastruktūras pilnveides darbus. Atbilstoši pārvadāto pasažieru braukšanas paradumiem un pilsētas uzņēmējdarbības attīstībai, plānots pārskatīt un optimizēt sabiedriskā transporta maršrutu tīklu.

20% no pilsētas pamatbudžeta jeb 13 225 772 eiro atvēlēti izglītības nozarei. 2019. gadā plānots nodrošināt atalgojuma pieaugumu pedagogiem no 680 līdz 710 eiro par slodzi, tāpat paredzēts līdzfinansējums privātajām izglītības iestādēm un aukļu pakalpojumiem, kā arī paaugstināts bērnu piedzimšanas pabalsts no 150 uz 200 eiro un nodrošināta audžuģimeņu atbalsta plāna īstenošana.

Tāpat 2019. gadā plānots ievērojami paplašināt sporta infrastruktūru un atklāt jauno tenisa halli, kā arī turpināt stiprināt Liepājas tēlu kā lielu un nozīmīgu sporta notikumu norises vietu, atbalstīt profesionālās sporta komandas, amatiersportistus un tautas sporta aktīvistus, šiem mērķiem atvēlot 8,26 miljonus eiro jeb 12,6% no pilsētas pamatbudžeta.

Nākamgad 11% no pamatbudžeta līdzekļiem jeb 7,5 miljoni eiro piešķirti Liepājas kultūras dzīvei nodrošināšanai. Tiks nodrošināta kultūras dzīves izaugsmes tendencēm atbilstoša un pievilcīga kultūras infrastruktūra, atbalstīti mūsdienīgi, radoši kultūras pasākumi, veicināta iedzīvotāju pašizpausme un līdzdalība, kā arī tiks atbalstītas īpaši tikai Liepājā notiekošas kultūras aktivitātes. Tāpat atbalsts paredzēts mazākumtautību kultūras tradīciju saglabāšanai un starpkultūru pasākumu norišu veicināšanai, sekmēta iedzīvotāju līdzdalība tautas mākslas un amatiermākslas nodarbēs, veicināta kultūras mantojuma saglabāšana, kā arī stiprināta Liepājas bibliotēku, Liepājas muzeja, koncertzāles ”Lielais dzintars” un Liepājas teātra darbība.

Aptuveni divi miljoni eiro budžetā novirzīti sabiedriskās kārtības uzturēšanai, 1,7 miljoni – pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai, ap 100 000 eiro plānots novirzīt vides aizsardzības pasākumiem, bet nepilni 100 000 eiro – funkcijām, kas saistītas ar veselības aprūpes pasākumiem.

Izdevumi tiks nodrošināti no plānotajiem ieņēmumiem 84 201 940 eiro apmērā, līdzekļu atlikuma 2 805 660 eiro un kredītlīdzekļu piesaistes dažādu projektu realizācijai 8 858 636 eiro apmērā.

Budžeta ieņēmumu lielāko daļu jeb 46,8% sastāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, 4,06% – nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumi, 26,13% – valsts mērķdotācijas, 9,04% – budžeta iestāžu ieņēmumi par maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi. Speciālā budžeta izdevumi plānoti 6 663 739 eiro apmērā. Izdevumi no ziedojumiem un dāvinājumiem – 42 756 eiro.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs J.Vilnītis norādīja, ka nākamā gada budžets ir tieši tāds pats, kāds tas ir šogad: ”Tas ir uzturēšanas budžets. Attīstībai līdzekļu te nav, tikai un vienīgi uzturēšanai! Kāpēc ne vairāk? Tāpēc, ka valdība vēl nav apstiprinājusi valsts budžetu. Mums tāpēc ir tā saucamais vidējais budžets. Un tāpēc ir vesela virkne attīstības projektu, kas gaida, kad būs valdība, apstiprinās budžetu un mēs zināsim, ko varam atļauties.”

Un piebilda: ”Teorētiski nākamajā gadā mums naudiņas vajadzētu būt mazliet vairāk, bet to reāli redzēsim februāra beigās vai martā. Tad varēsim atgriezties pie budžeta grozījumiem.”

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš kolēģus aicināja atbalstīt sagatavoto uzturēšanas budžetu: ”Šis ir vēsturisks brīdis, jo sazobe starp attīstības dokumentiem un finanšu iespējām prasīja daudz pūļu. Un ar visu to lielāks atbalsts ir sociālajā nozarē – palielināts piedzimšanas pabalsts, speram pirmo soli Veco ļaužu dzīvojamās mājas modernizācijai u.c. Bet nākamajā gadā, strādājot pie budžeta grozījumiem, noteikti jāpatur prātā speciālistu programma, kas ir ļoti svarīga.”

G.Ansiņš par budžetu aicināja balsot arī opozīcijas deputātus, atgādinot viņiem, ka budžetā iekļauta virkne opozīcijas prasību, kā arī to, ka komisijās un komitejās daļa opozīcijas deputātu pauduši atbalstu budžeta projektam.

Domes sēdē gan opozīcijas deputāti strikti nostājās ”pret” pozīcijās. ”Budžets sagatavots samērā labi,” atzina Pāvels Sereda: ”Priecājamies par šūpolēm, kas tika uzstādītas. Bet tā kā mēs neesam piedalījušies budžeta sastādīšanā un nav izpildītas visas mūzu prasības, tad nevarēsim balsot ”par”.”

Gan J.Vilnītis, gan G.Ansiņš aizrādīja, ka opozīcijas deputāti iesaistīti budžeta sastādīšanā, notikušas daudzas konsultācijas, tomēr opozīcija palika pie sava. ”Gribu atgādināt Jānim vilnītim par pirms vēlēšanām pausto, ka viņš virzīs darbu uz saliedētību. Gribētos, lai dalāmies nevis pozīcijā un opozīcijā, bet strādājam kopā,” tā Ludmila Rjazanova: ”Tā kā budžeta sastādīšanā neesam piedalījušies, tad to nevaram atbalstīt.”

Jāpiebilst, ka šodien notikušajā pilsētas domes sēdē bija paredzēts apstiprināt arī 2019.gada Attīstības budžeta pieprasījumā iekļautās pozīcijas, kas saistītas ar pilsētas attīstības plānošanas dokumentiem. Šis jautājums jau domes sēdes sākumā no darba kārtības pēc J.Vilnīša aicinājuma un par to nobalsojot visiem deputātiem, tika izņemts.

”Pareizāk un saprātīgāk šī jautājuma izskatīšanu būtu atlikt uz kādu no nākamajām domes sēdēm, kad būs pieņemts valsts budžets,” tā J.Vilnītis.

13Skatīt galeriju