Trešdienas rītā pie Liepājas domes, sagaidot jauno ASV vēstnieku Marku Pekalu, piketēja vien divi cilvēki – tā pieteicēji nacionālradikāļi Viktors Birze un Ernests Leimanis, novēroja aģentūra BNS.

(papildināts ar ASV vēstnieka komentāru)

Abi liepājnieki piketēja pret ebreju lobiju uzspiesto denacionalizācijas likuma pārskatīšanu, un rokās viņiem bija plakāti latviešu un angļu valodā ar uzrakstu “ASV, beidziet jaukties Latvijas politikā ebreju lobiju interesēs”.

Birze pastāstīja, ka Latvijā neviens konkrēti nav pateicis ASV vēstniekam, ka viņam ir jābeidz jaukties Latvijas iekšējās lietās un izdarīt spiedienu ebreju kompensāciju jautājumā.

“Uzskatu, ka ebreji nav vienīgā cietusī tauta. Viņiem nepieder ciešanu monopols,” sacīja Birze

Vēstnieks, kurš ieradās uz tikšanos Liepājas domē, piketētājiem gan uzmanību nepievērsa. Birze un Leimanis par to bija vīlušies, jo cerēja, ka viņiem izdosies ar vēstnieku aprunāties.

Savukārt ASV vēstnieks Marks Pekala uzsvēra, ka ASV neiejaucas Latvijas iekšējās lietās un nevēlas to darīt. Viņš norādīja, ka jautājumā par ebreju īpašumu restitūciju Latvijas valdībai un parlamentam jādiskutē ar kopienu.

“Mēs iedrošinām atrast risinājumu, kas apmierinās abas puses,” sacīja Pekala un atzina ‒ lai arī tā ir valsts iekšējā lieta, jautājums ir ļoti svarīgs.

Vēstnieks arī norādīja, ka trešdien ir pamanījis piketētājus pie Liepājas domes ēkas, un priecājās, ka cilvēki izsaka savu viedokli. Pekala minēja, ka ASV iestājas par vārda brīvību un brīvā valstī cilvēkiem ir tiesības paust savu viedokli miermīlīgā veidā.

Jau vēstīts, ka ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala trešdien savā pirmajā oficiālajā vizītē devies uz Liepāju. Vizītes ietvaros vēstnieks tiksies ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, apmeklēs Liepājas ostu, uzņēmumu “Interspiro”, kā arī Liepājas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta staciju, kuras rekonstrukcija notiek ar ASV vēstniecības Aizsardzības sadarbības biroja atbalstu sadarbībā ar Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Ziņots arī, ka ebreju kopiena vēlas atgūt apmēram 270 īpašumu, kas pirms kara bijuši ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumā un tapuši vai iegādāti par ziedojumiem. Ebreju īpašumu jautājuma sakārtošana aktualizējās maija vidū, jo premjers saņēma vēstuli no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kura aicināja atdot atpakaļ ebreju kopienai reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumus, kas tai piederējuši pirms Otrā pasaules kara.

Kad to nebija iespējams atrisināt valdībā, koalīcija vienojās, ka jautājums par ebreju kopienas īpašumu restitūciju ir jārisina politiski Saeimā.

Jūnija beigās, apmeklējot Latviju, arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone aicināja Latviju pēc iespējas ātrāk atrisināt ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu.

Egonz Zīverta foto