“Viņš nebija man ne rads, ne draugs, bet, braucot mājās no Rīgas un klausoties piemiņas koncertu Vērmanē, es raudāju.” Tieši tas, ka šos vārdus vakar rokkafekjnīcā pie bāra letes, alus kausu pērkot, pilnīgiem svešiniekiem teica dzīves rūdīts vīrs ap 40, aizkustina basa stīgu kaut kur dziļi sirdī.

Vakar Latvijas 1. Rokkafejnīcā ļaudis pulcējās uz Jāņa Groduma piemiņas koncertu. Tā koordinators Guntis Kolerts iesākumā norādīja, ka Jāņa aiziešana Mūžībā nav viesusi nekādas izmaiņas koncerta programmā: “Pēc tam man zvanīja un pieteicās dalībnieki, bet es teicu nē. Spēlēs tikai tie, kuri bija gatavi palīdzēt.”

Uz skatuves kāpa liepājnieku grupa “Da Capo”, Emīls Dreiblats un “Willow Farm”, Andris Ērglis, “Musiqq”, Ivo Fomins, Edijs Šnipke un citi. Juris Pavītols, ar grupu nodziedājis dažas plašai publikai nezināmas senāku “Līvu” dziesmas, pieklusa, ļaudams skanēt Grodumam. Daudziem pārsteigums bija Māras Zālītes dzejoļa “Komunālais blūzs”, absolūti citādāks nekā Igo dziedātā Aivara Hermaņa versija.

Juris Pavītols portālam pastāstīja: “Savulaik savā mājas studijā ar Jāni Grodumu un Juri Volkovu ierakstīju dziesmu “Meitene”, kuras tekstu man nenojaušot  apmēram tajā pašā laikā bija paņēmis arī “Remix” un izveidojuši arī klipu “Komunālais blūzs”. Tāpēc savu dziesmu tālāk virzīt nebija visai korekti un ar Grodumu nolēmām, ka lai dziesma glabājas līdz gadījumam. Tā nu sanācis, ka varu šo dziesmu atklāt visiem, kas to vēlas.”

Vārdos skopi, bet mūzikā pilnīgi satriecoši bija rīdzinieki “Medieval Child”, kuros skanēja “Deep Purple”, “Led Zeppelin”, “The Doors” un tam līdzīgas sajūtas. Bet “Dzejnieks” viņu izpildījumā bija viena no vakara kulminācijām. Otra bija “Sērkociņfabrikas vokāli instrumentālais ansamblis” jeb “Credo”. Kad Raivis Krūms vaicāja: “Vai dziedāsim vēl? Dziedāsim Jānim?” un turpināja skanēt daudzbalsīga “Kad nekas nav palicis tevī…” Tas bija no tiem mirkļiem, kad visiem bija skaidrs, kāpēc viņi ir tur, kur tajā brīdī ir.

Protams, visvairāk visi gaidīja no Rīgas ierodamies Ainaru Virgu. Siltiņa publika brēca pēc “Dzelzgriezēja” un “Zīlītes”. Bet vienīgā paša Groģa sarakstītā dziesma šajā vakarā tā arī palika “Credo” dziedātā “Ziņģe par bailēm”. Nebija ne “Baiļu par ziņģi”, ne “Seskudāles”, ne “Rožu laukuma”, ne “Pārāk maz”. Nebija “Līviskās ziņģes”.

Mūziķu slavas alejā pie Groduma portreta vīta ziedi un dega svecītes. Vēl vēlu naktī pa vienam un mazos bariņos pienāca cilvēki, lai paklusētu un pieminētu. Daudziem acīs bija asaras.

Ne viens vien gan ap astoņiem vakarā aizdedza svecīti, mirkli pastāvēja, un aizgāja tālāk. Jo koncertam izvēlētās telpas šķita pārāk šauras un ne visām paaudzēm piemērotas. Portāls arī uzklausīja apmeklētājus, kuri vēlējušies paņemt uz piemiņas pasākumu līdzi bērnus, bet nav to izdarījuši tieši šī iemesla dēļ. Tādēļ plates mājās, nevis Liepājas sirdī, klausījās arī daudzi “Līvu” un Groģa fani, kuri vienā vecumā ar viņiem. 

“Meitene” – J.Pavītols; M.Zālīte.
J.Pavītols, J.Volkovs, J.Grodums.