Ceturtdien, 26.jūlijā, Lielās ielas rekonstrukcijas darbu laikā būvnieki posmā starp viesnīcu ”Līva” un Svētās Trīsvienības katedrāli atrakuši vecā Liepājas valdes nama pamatus. Bedrē redzami gan pamatu akmeņi, gan sarkanie māla ķieģeļi.

Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš portālam pauda, ka tā, visticamāk, ir, ka atrakti tieši Valdes nama pamati. ”Ja pamati atrakti Lielās ielas posmā starp viesnīcu ”Līva un Sv.Trīsvienības baznīcu, vietas, kur tagad kiosks un pietura, tad tā būs gan, jo tieši šajā vietā savulaik atradās Liepājas valdes nams,” tā vēsturnieks.

Viņš stāsta: ”Tieši pie pagrieziena uz Baznīcas ielu, Lielajā ielā 11, bija Zivcovu nams. Tūlīt blakus uz pilsētas centra pusi bija Lielās ielas 15.nams. Praktiski tagad tajā vietā ir viesnīcas stūris.”

Liepājas pilsētas Būvvaldes pieminekļu aizsardzības inspektore Ilze Bernāte pēc vietas apsekošanas, apstiprināja, ka atraktā ir tā vieta, kur savulaik atradās vēsturiskā ēka – Liepājas valdes nams.

”Vadoties pēc plāniem, ēku novietojuma un redzētā, Lielās ielas posmā no Baznīcas ielas līdz Rožu laukumam taisnā virzienā bija trīs ēkas. Valdes ēka bija pa vidu,” tā I.Bernāte.

Liepājas valdes nama ēka celta 1750.gadā, taču sākotnēji tas bijis privātīpašums: ”Līdz 1798.gadam šī ēka bija pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona un viņa kundzes Dorotejas Liepājas rezidence. Toreiz tā bija divstāvu ēka ar 15 istabām.”

Kopš 1798.gada līdz pat okupācijai namu izmantoja rātes vajadzībām. Diemžēl, nams zem bumbām gāja bojā 1941.gadā: ”1941.gadā ēkai trāpīja bumba un tā izdega. Ugunī gāja bojā arī viss arhīvs, tieši tāpēc Būvvaldei ir tik maz vēsturiskās informācijas.”

Pēc kara krāsmatas tika nolīdzinātas, bet 1960.gadu sākumā sākās viesnīcas ”Līva” būvniecības darbi.

I.Bernāte pieļauj, ka atraktie ir nevis Valdes ēkas pamati, bet gan no ēkas pārkrautie būvgruži: ”Pārkrauto būvgružu slānis, kas radies pēc kara, kad līdzināja krāsmatas. Līdz ar to var būt, ka tur ir paliekas ne vien no Valdes ēkas, bet arī blakus bijušajām ēkām.”