Liepājas Valsts tehnikumā sākušies vērienīgi rekonstrukcijas darbi, pēc kuru beigām “šī būs viena no modernākajām, ja ne pati modernākā” profesionālās izglītības iestāde Latvijā, intervijā “Rietumu Radio” sacīja tehnikuma direktors Agris Ruperts.
Jau ziņots, ka Liepājas Valsts tehnikums noslēdzis vienošanos ar Valsts izglītības attīstības aģentūru par mācību aprīkojuma modernizācijas un infrastruktūras uzlabošanas projekta īstenošanu, kura kopējās izmaksas sasniegs 18,8 miljonus eiro.

“Gandrīz četri miljoni eiro tiks novirzīti mācību aprīkojuma modernizācijai, un gribētu teikt, ka 2015.gada 1.septembrī, kad atgriezīsimies rekonstruētajās telpās, Liepājas Valsts tehnikums būs viena no modernākajām, ja ne pati modernākā profesionālās izglītības iestāde Latvijā,” sacīja Ruperts.

Kā norāda tehnikuma direktors, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums būs 86% jeb 16,17 miljoni eiro, un tas tiek virzīts valstī noteiktajām prioritārajām nozarēm – tūrismam, sabiedriskajiem pakalpojumiem un metālapstrādei. Līdz ar to tehnikumā no jauna tiks iekārtotas ēdināšanas laboratorijas, mācību virtuve, mācību restorāns, kā arī paredzēts iegādāties jaunas iekārtas tieši mehatronisko sistēmu tehniķu programmas apguvei.

“Tas [finansējums mācību aprīkojuma iegādei] izklausās ļoti iespaidīgs, bet, ja viens mazs robotīno iepriekš izmaksāja 6000 latu, tad tas nebūt nav tas lielākais,” sacīja Ruperts. “Sadalot pa specialitātēm, esam centušies noteikt prioritātes, un, protams, tas nenozīmē, ka mēs atsakāmies no visām iepriekš iegādātajām iekārtām, bet ir jāiet laikam līdzi.”

Gatavojot mācību iekārtu sarakstu, visas tehniskās specifikācijas tika saskaņotas ar attiecīgās nozares asociācijām un nozaru ekspertu padomēm, līdz ar to mācību procesa vajadzībām tiks iepirktas mūsdienīgas iekārtas, kas ir nepieciešamākās šajā nozarē, sacīja Ruperts.

Tehnikuma ēkas, kurās notiks rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas būvdarbi, jau 25.februārī simboliski kopā ar ēku atslēgām nodotas būvnieku rīcībā, bet aprīļa vidū būvniekiem tiks nodotas arī telpas, kur notiks būvdarbu trešā kārta. Būvnieki no pilnsabiedrības “Piegādātāju apvienība RBSSKALS, RBSSKALS Būvvadība un RBSSKALS Būvsabiedrība” jau sākuši priekšdarbus, teritorijas iežogošanu.

Būvdarbi norisināsies trīs kārtās. Pirmā kārta paredz skolas ēkas, mācību un ražošanas korpusa Ventspils ielā 51, Liepājā, un praktisko apmācību korpusu Vānes ielā 4, Liepājā, rekonstrukciju.

“Ventspils ielā 51 ir ļoti daudz neizmantotu telpu. Ēka tika celta pagājušā gadsimta 70.gadu beigās kā galantērijas kombināta “Lauma” mācību bāze, tādēļ tur ir ļoti lielas darbnīcas ar sešus metrus augstiem griestiem, kurus esam paredzējuši dalīt starpstāvos,” sacīja Ruperts.

Otrajā kārtā notiks dienesta viesnīcas Ventspils ielā 51A, Liepājā, rekonstrukcija, bet trešajā kārtā – mācību korpusa Vānes ielā 4, Liepājā, rekonstrukcija. Būvdarbi norisināsies vienlaikus visās kārtās, un to paredzētais ilgums ir 15 mēneši. 2015.gada septembrī Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņi sāks mācības rekonstruētajās telpās.

Plānotās būvniecības izmaksas ir 14 317 437 eiro, bet jaunās iekārtas izmaksās četrus miljonus eiro. Projekta kopējās izmaksas ir 18 807 941 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 16 174 829 eiro, bet valsts finansējums – 2 633 112 eiro.

Mācību process tehnikumā saistībā ar gaidāmajiem būvdarbiem ir pārkārtots. Daļa vispārizglītojošo priekšmetu joprojām tiek apgūti Vānes ielas mācību korpusā, bet drēbnieki un tērpu stila speciālisti savas zināšanas un prasmes apgūst SIA “Lauma Fabrics” ēkā. Savukārt tehnisko specialitāšu audzēkņi savas praktiskās iemaņas pilnveido K.Ukstiņa ielas darbnīcās. Ukstiņa ielas ēku kompleksā tiek pasniegti arī daļa no vispārizglītojošajiem un biznesa un pakalpojumu nodaļas speciālajiem priekšmetiem. Tur tuvākos 15 mēnešu atradīsies arī tehnikuma administrācija.

Latvijā uzņēmēji minimāli iesaistās profesionālās izglītības metodisko materiālu izstrādē, intervijā “Rietumu Radio” sacīja Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts.

Uzņēmēju vājo ieinteresētību Ruperts skaidro ar smagnējo mācību programmu izstrādes procesu, līdz ar to uzņēmējiem nav laika iedziļināties šajos jautājumos un iesaistīties metodisko materiālu izstrādē.

“Uzņēmējam galvenais un svarīgākais jautājums ir pelnīt,” sacīja Ruperts. “No otras puses, Latvijā valsts atbalsts uzņēmējiem, kas iesaistās profesionālās izglītības satura izmaiņās, ir ļoti minimāls, pretēji tam, kā tas ir Igaunijā, kur noteiktas nodokļu atlaides.”

Viņš gan norāda, ka valstiskā līmenī izmaiņas lēnām notiek – ir izveidotas 12 nozaru ekspertu padomes, taču galvenokārt darbs notiek uz personīgu, ilgstoši veidotu kontaktu bāzes.

Uzņēmēji iesaistās kvalifikācijas eksāmenu vērtēšanā, bet metodisko materiālu izstrādē iesaiste ir minimāla, sacīja Ruperts.

Prakses vietas gan uzņēmumi studentiem piedāvā. Ruperts norādīja, ka Liepājas Valsts tehnikums pats vēršas pie uzņēmumiem ar lūgumu iesniegt informāciju, kādās profesijās un cik daudz praktikantu viņi būtu ar mieru uzņemt. Vienlaikus savus piedāvājumus un vēlmi pieņemt praktikantus izsaka arī paši uzņēmumi.

Izglītības sistēmas plānošana un tās piesaiste ekonomikas vajadzībām Latvijā ir nepietiekama un saraksts ar nākotnē darba tirgū nepieciešamajiem speciālistiem nav izveidots, intervijā “Rietumu Radio” sacīja Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts.

Viņš gan norāda, ka ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu atbalstu izveidotas nozaru ekspertu padomes, kurām vajadzēs sagatavot vadlīnijas profesionālās izglītības iestādēm par nākotnē nepieciešamajiem speciālistiem.

“Patlaban situācija ir tāda, ka skola pati izdomā, kādus speciālistus var sagatavot, un to arī gatavo, nedomājot, vai kādam tas ir vajadzīgs,” sacīja Ruperts.

Liepājas Valsts tehnikums savukārt gājis citu ceļu un veicis uzņēmēju aptaujas, lai noskaidrotu, kādi speciālisti viņiem ir nepieciešami, sacīja Ruperts. Aktīva sadarbība starp izglītības iestādēm un uzņēmējiem notikusi arī Liepājas pilsētas attīstības plāna izstrādes laikā.

“Mēs cieši sadarbojamies ar Liepājas uzņēmējiem, lai negatavotu speciālistus tikai gatavošanas pēc, bet lai būtu reāls segums,” sacīja Ruperts, piebilstot, ka viņš zina dažus uzņēmumus, kuriem ir sagatavots nepieciešamo speciālistu saraksts pa gadiem, gadus septiņus uz priekšu.

Savukārt Latvijā ieviestais princips “nauda seko skolēnam” kavē profesionālās izglītības attīstību, jo vidusskolas ir ieinteresētas saglabāt pēc iespējas vairāk skolēnu, intervijā “Rietumu Radio” sacīja Liepājas Valsts tehnikuma direktors Agris Ruperts.

“Latvija nekad nesasniegs plānošanas dokumentos ierakstīto mērķi, lai profesionālo izglītību pēc pamatskolas beigšanas izvēlētos puse no jauniešiem, kamēr paliks sistēma “nauda seko skolēnam”,” sacīja Ruperts, piebilstot, ka šī sistēma jauniešiem rada problēmas arī karjeras izvēlē.

Ir problēmas ar jautājumiem, kas saistīti ar karjeras izvēli. Tā dēļ, ka ir šī vēlme saglabāt pēc iespējas vairāk vidusskolnieku, par karjeras izvēli un veidošanas jautājumiem tādā izpratnē, kā tas ir visur Eiropā, strādā maz.

Viņš arī norāda, ka “nauda seko skolēnam” īstenojas tikai vispārējā izglītībā un no skolnieku skaita vidusskolā atkarīgs skolas budžets – skolotāju algas, noslodze un citi izdevumi.

Mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu darba samaksai tiek aprēķinātas un piešķirtas atbilstoši bērnu un skolēnu skaitam izglītības pakāpē – 1.-4.klase, 4.-9.klase, 10.-12.klase, īstenotajai izglītības programmai un atsevišķās pašvaldībās, arī ņemot vērā skolēnu skaitu uz vienu kvadrātmetru (blīvumu).

Aprēķinos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izmanto Valsts izglītības informācijas sistēmas datus, kur skolas saskaņā ar normatīvajiem aktiem informāciju par kārtējo mācību gadu (skolēnu skaitu 1.septembrī) iesniedz līdz 5.septembrim. Pamatojoties uz mācību gada sākumā iesniegto informāciju par skolēnu skaitu, tiek aprēķinātas un piešķirtas mērķdotācijas pašvaldībām.

IZM jau iepriekš ir atzinusi, ka principu “nauda seko skolēnam” ir nepieciešams pilnveidot. Tādēļ IZM jau ir sākusi darbu pie jaunā finansēšanas modeļa izstrādes. Darba grupa, kurā tiek iesaistīti strādāt Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, arodbiedrības “Latvijas Izglītības vadītāju asociācija”, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pedagogu domes, Izglītības attīstības centra, Profesionālās izglītības biedrības pārstāvji, plāno līdz 2014.gada augustam izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas modeli, lai 2014.gada oktobrī varētu sākt tā aprobāciju un ar 2015.gada 1.septembri pāriet uz jaunu pedagogu darba samaksas modeli, kas būs aprēķina metodikā caurskatāmāks.