2020.gadā Turcijas valdība oficiāli atzina par mošeju Svētā Pestītāja Horā baznīcu, ko turki sauc par Karijes mošeju. Pirms tam musulmaņu lūgšanu namā tika pārvērsta arī Stambulas Svētās Sofijas katedrāle.

Lēmumus kritizēja kaimiņvalsts Grieķija un citas valstis, kas aicināja Turciju aizsargāt nozīmīgus Bizantijas laika pieminekļus.

Abas baznīcas ir iekļautas ANO Pasaules mantojuma vietu sarakstā.

Līdzīgi Svētās Sofijas katedrālei, kas gadsimtiem bija baznīca un tad vēl gadsimtiem ilgi mošeja, arī Hora gadu desmitiem bija muzejs pirms to pārveidoja par mošeju. Oficiālā mošejas atklāšana Horā aizkavējās, jo notika būves restaurācija.

Baznīca, kas atrodas netālu no Stambulas senajiem pilsētas mūriem, ir slavena ar savām izsmalcinātajām mozaīkām un freskām. Tās pirmsākums meklējams ceturtajā gadsimtā, lai gan savu pašreizējo veidolu dievnams ieguva 11.-12.gadsimtā.

Osmaņu valdīšanas laikā ēka kalpoja kā mošeja, bet 1945.gadā tika pārveidota par muzeju.

Erdogans pirmdien attālināti vadīja Horas un citu nesen atjaunotu būvju atklāšanu.

2020.gadā Erdogans kopā ar simtiem ticīgo piedalījās 86 gados pirmajās musulmaņu lūgšanās Svētās Sofijas katedrālē, noraidot starptautisko kritiku un aicinājumus saglabāt ēkā muzeju. Lūgšanās pie dievnama piedalījās 350 000 cilvēku.