“Ja NATO militārā pavēlniecība, izvērtējot Baltijas valstu papildus drošību veicinošus pasākumus, lems par ostas izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu gan ģeogrāfiskā izvietojuma, gan infrastruktūras un iespēju ziņā vispiemērotākā”, norāda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. 

“Vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešami vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi”, uzsver aizsardzības ministrs.

R.Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildus pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā dislocēti Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.

Jūras spēku flotile veic arī sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanu jūrā un iznīcināšanu, tās funkcijās ir nodrošināt krasta apsardzi, koordinēt un veikt cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, nodrošināt ekoloģisko uzraudzību un likvidēt jūrā notikušo avāriju sekas, tajā skaitā novērst naftas produktu piesārņojumu.

Latvijas Jūras spēku flotilē pavisam ir 18 dažādi kuģi: divi štāba un apgādes kuģi, 5 mīnu kuģi, kā arī 11 patruļkuģi.

NATO klātbūtnes stiprināšanai Latvijā visatbilstošākā būtu kādas Kurzemes ostas attīstīšana, taču tam nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, uzskata bijušais aizsardzības ministrs Saeimas deputāts Artis Pabriks (V).

Pabriks nenoliedz, ka Emari gaisa kara spēku bāze Igaunijā varētu būt atbilstošāka pastāvīgai dalībai NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā, taču arī topošo Lielvārdes bāzi var izmantot NATO mērķiem. Tāpat Latvijai atšķirībā no Igaunijas ir atbilstošākas ostas, līdz ar to kādā no Kurzemes ostām varētu attīstīt NATO projektus, piemēram, loģistikas centru.

“Osta ir loģiskākais variants, jo mēs nevaram konkurēt ar igauņiem par lidmašīnu bāzi, savukārt igauņi nevar konkurēt ar mums ostu jautājumā, kurā esam labāki. Ostas attīstīšana gan prasīs papildu naudu, taču šobrīd nevar šaubīties par naudas ieguldījumu aizsardzībā,” uzsvēra bijušais ministrs.

Apsveicams bija ASV un citu valstu lēmums sūtīt uz Baltiju papildu patruļlidmašīnas, taču Pabriks uzskata, ka ar to ir par maz. Viņš cer, ka bez patruļlidmašīnām un ostas projektiem NATO demonstrēs klātbūtni ar pastāvīgām mācībām Baltijā.

Pabriks gan brīdina, ka netrūkst NATO valstu politiķu, kas jebkuru mazāko kustību uzskata par zināmu izaicinājumu Krievijai un “negrib to lietu aiztikt, lai tikai nedotu iemeslu krieviem sūdzēties”. Šādu viedokli tradicionāli izsaka valstis, kurām izveidojušās ciešākas attiecības ar Krieviju un kurām drošības jautājumi saistībā ar Krieviju nav tuvi. Latvijai atšķirībā no šīm valstīm Krievijas jautājums ir eksistenciāls.

Ņemot vērā minēto, bijušais ministrs nenoliedz, ka pastāv risks tam, ka, ņemot vērā dalībvalstu dažādos uzskatus, NATO var aprobežoties ar nelielu klātbūtni Baltijas reģionā, tāpēc Latvijai ir jāveic mājasdarbi, jārunā un jācīnās par savas valsts nacionālajām interesēm. “Par visu ir jācīnās,” piebilda Pabriks.

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Savukārt Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) šodien ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) telefoniski pārrunājis jautājumu par NATO plāniem Baltijas valstu drošības stiprināšanai.

Tostarp pašvaldības vadītājs vaicājis ministram par Liepājas ostas iespējamo lomu, taču Rinkēvičs Seskam atbildējis, ka pašlaik vēl esot pāragri runāt un daudz ko noteikšot militāro ekspertu viedoklis par to, ko un kā organizēt, aģentūru LETA informēja Liepājas domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Sesks ar Rinkēviču telefoniski sazinājies pēc tam, kad medijos parādījušās ziņas par to, ka jau drīzumā Baltijā plānots izveidot vēl vienu NATO patruļlidmašīnu bāzi un kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei. Rinkēvičs Seskam apstiprinājis, ka NATO plāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, bet par to, vai un kāda loma tajā būs Liepājas ostai, pagaidām esot pāragri runāt. Rjabcevs pagaidām arī atturējās komentēt to, cik gatava un piemērota Liepājas osta būtu šādiem mērķiem, jo pašlaik neesot skaidrs, kas tieši būtu nepieciešams.

Kā ziņots, NATO militārā vadība sākusi izvērtēt iespējas sniegt palīdzību Baltijas valstīm, taču konkrētu militāro resursu izvietošanu Latvijā Aizsardzības ministrija (AM) pagaidām atturas komentēt.

Pēc dalības NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē ārlietu ministrs Rinkēvičs skaidrojis, ka NATO Baltijas valstu drošībai plāno vairākus būtiskus pasākumus – jau drīzumā Baltijā izveidot vēl vienu NATO patruļlidmašīnu bāzi un kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei.

AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins aģentūrai LETA atturējās komentēt ārlietu ministra pausto, taču norādīja, ka pašreiz NATO militārajai vadībai uzdots sākt izvērtējumu par to, kā varētu izpausties reāla palīdzība un kurās Baltijas valstīs NATO spēkus izvietot.

Tuvāko nedēļu laikā NATO nāks klajā ar informāciju par lēmumu, kādus militāros resursus, tostarp karavīrus un karakuģus, NATO varētu nosūtīt uz Austrumeiropas un Baltijas valstīm, norādīja Galkins.

Viņš atturējās komentēt, vai Latvijas infrastruktūra ir atbilstoša NATO spēku uzņemšanai. Vienlaikus gan Galkins atgādināja, ka Latvija iepriekš starptautiskajās militārajās mācībās ir uzņēmusi apjomīgas NATO dalībvalstu bruņoto spēku vienības, piemēram, pirms pāris gadiem mācībās Ventspils ostā ienāca ASV karakuģis ar militāro kara tehniku un pa Latvijas dzelzceļu tika pārvadāta bruņutehnika. Tāpat pērn Latvijā notika NATO Reaģēšanas spēku mācības “Steadfast Jazz 2013”.

“Pēdējos gados Latvijā notikušas vairākas uzņemošās valsts atbalsta NATO mācības,” uzsvēra Galkins.