Tik moži esam, jo daudz Latvijas cukura ēdām, — ar rūgtumu balsī joko vecie vīri, vieni no tiem vairāk nekā 200 Jelgavas un Liepājas cukurfabriku darbiniekiem, kurus atlaida pirmos, pakļaujoties Eiropas Savienības cukura reformai. Tās ietvaros trīs gadu laikā cukura rūpniecība Latvijā tiks likvidēta, un no darba atlaisti visi ap 530 cukurfabriku darbinieku, kuriem kopā paredzēts piešķirt darba zaudējuma kompensāciju par apmēram 3,2 miljoniem latu. Bijušajos darbiniekos, kurus uzrunāja Diena, šī nauda nav dzēsusi sarūgtinājumu, bet viņi saprot, ka “tas ir dzīves pārbaudījums, kas jāpieņem”, un vairāki jau sākuši meklēt darbu vai arī apmeklēt kursus.

Eksperti pārliecināti, ka visi, kas gribēs, darbu atradīs.

Kaut arī bija plānots, ka katrs darbinieks saņems vidēji 5000 latu kompensāciju, ražošanas sektorā strādājošie, kas tika atlaisti pirmie, saņēma vidēji par tūkstoti, pusotru mazāk. “Mūs apmānīja,” konstatē Gunārs Kupčus, agrākais Jelgavas cukurfabrikas biešu operators. Viņam piekrīt arī citi, taču visi ir vienisprātis — gluži kā suņus ārā neizmeta. Naudu vairums plāno izmantot, uzlabojot sadzīves apstākļus, taču daļa summas noteikti tiks atstāta “nebaltām dienām”.

Grib mācīties

Neilgi pirms atlaišanas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbinieki tikušies ar cukurfabrikas strādniekiem, kuri izteikuši galvenās vēlmes — apgūt datorus, valsts valodu un svešvalodas. Liepājā jau izveidotas divas grupas datorkursiem (18 dalībnieku), saka NVA Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane. Par bezdarbnieku no 94 Liepājas cukurfabrikas atlaistajiem reģistrējies tikai viens, Jelgavā — no 139 apmēram 70.

Sadarbībā ar NVA Jelgavas filiāli un Jelgavas pieaugušo izglītības centru (PIC) pilsētas dome sagatavojusi apmācības kursus. Vēlmi mācīties izrādījusi trešā daļa no viņiem — kāds grib pārkvalificēties un apgūt metinātāja profesiju, cits — iegūt B kategorijas autovadītāja apliecību, apmeklēt valsts valodas kursus, pāris — angļu valodas bez priekšzināšanām un datoru, stāsta filiāles vadītājs Māris Narvils. Divdesmit bijušo JC darbinieku jau apgūst PIC angļu, latviešu valodu kā valsts valodu un datorzinības. “Mums svarīgi radīt ticību, iedrošināt,” uzsver PIC direktore Sarmīte Vīksna.

Darbu atradīs

NVA speciālisti pārliecināti, ka lielākoties cukurfabrikas darbiniekiem nebūs problēmu atrast darbu, jo tajās galvenokārt strādājuši cilvēki ar tehnisku izglītību, un tādi abās pilsētās ir ļoti vajadzīgi. Piemēram, a/s Liepājas metalurgs ir gatavs piedāvāt darbu elektriķiem, remontatslēdzniekiem, celtņu operatoriem ar atalgojumu “no 300 līdz 600 latiem”, saka LM personāla daļas vadītājs Atis Deksnis, drošinot, ka par celtņu operatoriem veiksmīgi strādājot arī sievietes. Līdz šim LM pieņemti darbā divi atlaistie cukurfabrikas darbinieki. Jelgavā savukārt sakarā ar paplašināšanos par vakancēm paziņojuši vairāki metālapstrādes, apzaļumošanas, labiekārtošanas un būvniecības uzņēmumi.

Jo tālāk, jo grūtāk

Citi izmanto arī iespēju konsultēties Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūrā. “Viņi interesējas, kā meklēt darbu, ko varētu mācīties,” saka aģentūras Kurzemes reģionālā centra informācijas konsultāciju centra vadītāja Gita Paspārne. Pārsvarā nāk cilvēki vecumā pēc 30—40 gadiem ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību. Viņa uzsver: jo ātrāk viņi sāks izmantot piedāvātās iespējas, jo labāk izdosies pārdzīvot darba zaudējumu. “Ir pieredzēts: ja cilvēks pusgadu neko nedara, viņam pašvērtējums mazinās, aug bailes sākt ko jaunu, pēc viena diviem atteikumiem rokas nolaižas. Jo tālāk, jo grūtāk.”

Nākamo atlaisto grupa sagaidāma aprīļa beigās, vēl viens “vilka pasu” vilnis — rudenī.

Nora Driķe, Sintija Čepanone,
Zemgales Ziņas, speciāli “Dienai”