Salīdzinot ar 2023. gada rezultātiem, pilsētu kategorijā izmaiņu nav bijis, un arī 2024. gadā par ceļu satiksmei drošāko pilsētu atzīta Ventspils, seko Rēzekne, bet trešo vietu saglabājusi Liepāja.

Savukārt novadu kategorijā, salīdzinot ar 2023. gadu, ir vērojamas izmaiņas.

Pirmo vietu ieguvis Valmieras novads, seko Valkas novads, kas 2023. gadā ieguva pirmo vietu, bet trešo vietu ieguva Jelgavas novads.

Tāpat šogad tika pasniegti apbalvojumi no piekļūstamības viedokļa.

Šo balvu pilsētu kategorijā ieguva Ventspils, Liepāja un Jelgava, bet novadu kategorijā – Saldus, Mārupes un Salaspils novadi.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča uzsvēra, ka par piekļūstamību nedrīkst runāt atsevišķi, bet tas ir kopīgs ceļu satiksmes drošības darbs, piemēram, pievēršot uzmanību tam, cik grūti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir pārvietoties pāri ielai.

Savukārt CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norādīja, ka CSDD pēta smagus ceļu satiksmes negadījumus un veido statistiku, lai varētu analizēt datus un pieņemt labākus lēmumus.

Viņš minēja, ka Eiropas mērogā Latvijai nav par ko priecāties, jo pērn uz vienu miljonu iedzīvotāju ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 63 cilvēki, bet, piemēram, Norvēģijā tie bija 16 cilvēki uz vienu miljonu iedzīvotāju, Lietuvā – 42, Igaunijā – 50, bet kopumā Eiropas Savienībā (ES) – vidēji 45.

Aksenoks informēja, ka pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā gāja bojā 112 cilvēki, kas ir par 30 cilvēkiem mazāk nekā 2023. gadā.

“Arī šogad līdz jūlijam rādītāji bija ļoti labi, bet traģisks bija augusts ar 19 bojāgājušajiem. Tādējādi līdz šim Latvijā šogad gājis bojā 81 cilvēks, kas ir par pieciem bojāgājušiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Vienlaikus ir pieaudzis arī smagi ievainoto cilvēku skaits,” piebilda Aksenoks.

SM drošākās pilsētas un novadus ceļu satiksmē noskaidroja, balstoties uz statistikas datiem, iedzīvotāju un mobilitātes ekspertu vērtējumu.

Pēc CSDD datiem, pērn ceļu satiksmes negadījumos cieta 3967 cilvēki, no kuriem 1498 bija mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki.

Bojāgājušo skaits pērn bija 112, no kuriem 42 bija mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki.

Ceļu satiksmes drošības indeksa mērķis ir izcelt un popularizēt labas prakses piemērus ceļu satiksmes uzlabošanā, kā arī veicināt izpratni pašvaldību atbildīgo amatpersonu un iedzīvotāju vidū par ceļu satiksmes drošību, sekmējot pakāpenisku ceļu satiksmes drošības uzlabošanu Latvijas pašvaldībās.

SM konkursu “Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indekss” rīko ceturto reizi, un tas tiek finansēts no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem.