Iekšlietu ministrijas (IeM) pārraudzībā tiek veidota darba
grupa, kurai būs jāizstrādā priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem par kāpšanu
uz aizsalušām ūdenstilpēm. Liepāja ir viena no pilsētām, kur jau ir spēkā
saistošie noteikumi, kas bīstamajā periodā liedz cilvēkiem kāpt uz ledus. Kā
noskaidroja portāls, saistošajiem noteikumiem ir rekomendējošs raksturs,
balstoties uz tiem vieglprāšus pie atbildības saukt nevar.

IeM pārraudzībā veido starpinstitūciju darba grupa, kurai
pāris mēnešu laikā būs jāpilnveido sistēma glābšanas darbiem uz ledus, kā arī
jāizstrādā priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem par kāpšanu uz aizsalušām
ūdenstilpēm. Šāds lēmums pieņemts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta organizētajā
starpinstitūciju sanāksmē par glābšanas darbiem uz ledus.

Kā atzinis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, sanāksmē analizēta
Rīgas jūras līcī veiktā glābšanas operācija un pārrunāts, ko darīt, lai nākotnē
šādas situācijas neatkārtotos. Pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar
preventīvajiem pasākumiem, sankcijām un normatīvo regulējumu, lai atturētu
cilvēkus no pārdrošas kāpšanas uz ledus.  

Panākta vienošanās IeM pārraudzībā veidot darba grupu, kurai
viens uzdevums būs apzināt visus dienestus, kas iesaistās glābšanas darbos uz
ledus, apzināt ārkārtas situācijās pieejamos materiāltehniskos resursus un
pilnveidot savstarpējās sadarbības shēmas, bet otrs uzdevums – izstrādāt
priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par kāpšanu uz ledus. “Jāiet tajā
virzienā, ka tiek noteikts ūdenstilpju regulējums Latvijā,” sacījis R.Kozlovskis
un paudis cerību, ka darba grupa savus uzdevumus varētu izpildīt jau tuvāko
mēnešu laikā – līdz jūnijam. Pēc tam izstrādātie priekšlikumi varētu pārtapt
par normatīvo aktu grozījumu projektiem.

Ministrs prognozē, ka nākotnē netiks noteikta viena
atbildīgā iestāde, kas centralizēti izziņos, no kura brīža nevar kāpt uz ledus.
Un norādījis, ka šie jautājumi būtu jārisina pašvaldībām. Kā piemērs minētas
Liepāja un Jūrmala, kur jau ir spēkā saistošie noteikumi, kas bīstamajā periodā
aizliedz cilvēkiem kāpt uz ledus.  

Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars
Vārpiņš portālam apstiprināja, ka tādi noteikumi patiesi ir. Tie ir Liepājas
saistošie noteikumi ”Par licencēto amatierzveju – makšķerēšanu – Liepājas
pilsētas tirdzniecības kanālā no Dzelzceļa tilta līdz Tramvaja tiltam”. ”Šajos
noteikumos minēts par atrašanos uz ledus, bet to kontrolē biedrība “Liepājas
ezeri”,” piebilda K.Vārpiņš.

2012.gada 22.novembra saistošie noteikumi Nr.21 ”Par
licencēto amatierzveju – makšķerēšanu – Liepājas pilsētas Tirdzniecības kanālā
no Dzelzceļa tilta līdz Tramvaja tiltam”, kas izdoti saskaņā ar likuma
“Par pašvaldībām” 43.panta 1.daļas 13.punktu un Zvejniecības likuma
10.panta 3.daļu, nosaka kārtību, kādā veicama licencētā makšķerēšana Tirdzniecības
kanālā posmā no Dzelzceļa tilta līdz Tramvaja tiltam.

Licencētā makšķerēšana ūdenstilpē ieviesta, lai racionāli
izmantotu zivju krājumus saskaņā ar licencētās makšķerēšanas organizētāja –
biedrības “Liepājas ezeri” – plānotajiem Liepājas ezera zivju resursu
atjaunošanas pasākumiem 2013.-2015.gadā, kā arī Zivsaimniecības pārvaldē
2005.gadā apstiprinātajiem Liepājas ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas
noteikumiem

Saistošo noteikumu 6.3.punkts ļauj Tirdzniecības kanālā
makšķerēt no ledus. Taču ir piebilde, proti, 7.5.punkts paredz: ”Licencētās
makšķerēšanas organizētājs var aizliegt licencēto makšķerēšanu uz ledus, ja
konstatē, ka licencētās makšķerēšanas turpināšana var radīt smagas sekas
makšķernieku veselībai vai dzīvībai. Šādā gadījumā licencētās makšķerēšanas
organizētājs uzstāda norādi “Uz ledus atrasties nav atļauts”.”

Tas nozīmē, ka gadījumos, ja uzstādīta norāde ar
brīdinājumu, uz ledus kāpt nav atļauts. Pašvaldības policijas pārstāvis uz
portāla jautājumu, vai kārtības sargi pārgalvjus kontrolē un vai tos sauc pie
atbildības, skaidroja, ka policisti nav tiesīgi kādu vienkārši nodzīt no ledus:
”Cenšamies aizrādīt par to, ka uz ledus atrasties ir bīstami.” Un piebilda, ka
pie atbildības pārgalvīgos saukt un pārkāpumu protokolus tiem formēt nevar, ”ja
netiek pārkāpti kādi citi noteikumi.”

Biedrības ”Liepājas ezeri” izpilddirektors Ēvalds Urtāns
portālam norādīja, ka arī šoziem kanāla krastos bija izvietotas brīdinājuma
zīmes, kas aicināja nekāpt uz bīstama ledus: ”Zīmes stāvēja, kamēr vien kanālā
bija ledus.” Viņš, līdzīgi Pašvaldības policijas pārstāvim, skaidroja, ka
ūdenstilpnes apsaimniekotāji var vien aicināt nekāpt uz ledus, var brīdināt par
bīstamību, bet nevar saukt pie atbildības: ”Nav, par ko sodīt, jo ne pēc LAPK
ne saistošajiem noteikumiem par šādu pārkāpumu nav paredzēta atbildība.”

Ē.Urtāns uzskata: ”Vajadzētu gan sistēmu sakārtot.
Ceturtdien tieši pusdienlaikā redzēju zemledus makšķernieku ar visu velosipēdu
uz ledus ūdenstilpnē blakus Brīvības ielai.” Viņaprāt, tā ir bezatbildība,
tagad kāpt uz ledus. ”Tantīte, kas ielūza ledū Tirdzniecības kanālā, arī bija
neuzmanīga – viņa nebija ņēmusi vērā brīdinājuma zīmes un bija pārvērtējusi savas
spējas,” lēš biedrības izpilddirektors: ”Ja nelaimes gadījums notiek kanālā vai
Liepājas ezerā un operatīvie dienesti paspēj noreaģēt, glābšanas izdevumi ir
salīdzinoši zemi, bet, ja, piemēram, nelaimes gadījums notiek attālākā vietā?”

Tādēļ pēc Ē.Urtāna domām būtu vērtīgi sakārtot normatīvos
aktus attiecībā uz šiem jautājumiem, jo: ”Šobrīd nav juridiska motivācija, lai
kādu varētu saukt pie atbildības vai sodīt.”