Atriebība, ļauns joks, greizsirdība, sāncensība – tie ir biežāk minētie iemesli, kāpēc pastrādāta, policijas vārdiem sakot, muļķīgā rīcība un interneta portālos ievietoti viltus sludinājumi ar tekstu, ka, piemēram, grib iepazīties vai tiek sniegti intīmpakalpojumi.

Vainīgo izskaitļot iespējams.

Policijā ar iesniegumu par to, ka bez kāda ziņas ir ievietots sludinājums, mēnesī vēršas divi līdz trīs cilvēki, pastāsta Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Jolanta Knīse. Pārsvarā sūdzības ir par tiem ”labvēļiem”, kas darbojas interneta vidē, daudz retāk viltus sludinājumi ievietoti drukātajos medijos. No interneta portāliem Liepājas iecirknī dominē liepajniekiem.lv, bet ir arī saņemti iesniegumi par draugiem.lv un ss.lv.

Noskaidrot vainīgo var pēc interneta operatora izsniegtas IP adreses, kas katram datoram ir unikāls. ”Katrs policijā izskatāmais gadījums ir individuāls. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no ievietotāja mērķa un zināšanām,” uzsvēra J.Knīse.

Policija ir noskaidrojusi vainīgās personas vairākkārt. No šogad iesniegtajiem pieciem pieteikumiem, atklāti ir trīs. Ļoti bieži, vēršoties pēc palīdzības, cilvēks jau nojauš, kas ir kaitnieks, un vēlas vienkārši ieskatīties viņam acīs, nevis stingri sodīt. Tādējādi parādot, ka rakstītājs ir izskaitļojams, un to, ka interneta vidē nevar paslēpties. Līdz šim pret pāridarītāju ikviens civiltiesiskā kārtā varēja vērsties arī tiesā. Ar šā gada 1.janvāri ir stājušies spēkā grozījumi, atceļot šo privāto apsūdzību. Tagad visu nepieciešamo kriminālprocesā veiks policija gadījumos, kad tam būs pamats.

”Vainīgo var saukt pie atbildības pēc krimināllikuma 157. panta par neslavas celšanu,” brīdina J.Knīse. Par apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā vai citādā veidā pavairotā sacerējumā, kā arī mutvārdos, ja tā izdarīta publiski, var sodīt ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām. Taču, ja neslavas celšana notikusi masu saziņas līdzeklī, soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

Dažkārt interneta operatori, lai saglabātu lojalitāti pret klientiem, datora IP adresi izsniedz tikai tad, ja ierosināts kriminālprocess. Jāpiebilst, ka ar šā gada 1.janvāri vēl neviens šāds kriminālprocess policijā nav uzsākts, jo iesniedzēji no tā atteikušies.

”Ja nepatiesā informācija ievietota interneta portālā, cilvēkam jāatceras, ka zvanot uz konkrēto portālu, lai lūgtu nepatieso informāciju izdzēst, reizē jāpiebilst saglabāt datus, IP adreses noteikšanai. Tad var ziņot policijai, kas uzsāk šīs IP adreses noskaidrošanu. Tālāk jau tiek noskaidrots interneta pakalpojumu sniedzējs, kurš piešķīris konkrēto adresi,” procesa gaitu iezīmē J.Knīse, piebilstot, ka bieži vien šādi gadījumi vērtējami kritiski. Kas vienam negods un neslava līdz mūža beigām, kādam šķiet sīkums, “nevainīgs” joks un otrādi.

Jāatzīmē, ka līdzīgi ir ar komentāriem. Arī šādā gadījumā, ja rakstītais ir personas aizkarošs, viņš var vērsties policijā ar iesniegumu noskaidrot vainīgo.