2010. gada 10. decembrī Liepājas Krusta baznīcā notika Liepājas Diakonijas centra rīkota konference “Veselības aprūpe cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”.

Konferencē piedalījās nozares biedrību un ekspertu, ar mērķi veidot dialogu starp sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un dažādiem ekspertiem veselības aprūpē, lai kopīgi attīstītu redzējumu, kā uzlabot cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iespējas saņemt cilvēka cienīgu veselības aprūpi. 

Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā tiks pieņemts 2011. gada budžets un notiek darbs pie nozīmīgiem dokumentiem, kas skar veselības pieejamību valstī, Konference izstrādāja rezolūciju, kurā pieprasa pievērst uzmanību sekojošiem punktiem.

1. Nodrošināt nepieciešamo ārstniecisko pakalpojumu un zāļu pieejamību.

·          Ekonomiski un morāli nav pieņemama 50 santīmu nodeva par katru recepti kompensējamām zālēm, kompensējamo zāļu saraksta saīsināšanu un paredzētā PVN celšana visām zālēm. Pieprasām nodrošināt cilvēkiem ar ienākumiem zem iztikas minimumu kompensējamo medikamentu pieejamību. Pieprasām atgriezt zāļu kompensēšanu 2009. gada līmenī, tātad no 50% uz 75% un no 75% uz 90%. 

·          Ir jāsamazina izmaksas par gultas vietu diennaktī stacionārās ārstniecības iestādēs.

·          Jānodrošina Sociālās drošības tīkla stratēģijas darbošanos ari pēc 2011. gada un jāpaaugstina tajā paredzētie ienākumu griezti līdz iztikas minimumam.

·          Jānodrošina transporta pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti un maznodrošinātajiem par saprātīgu samaksu no ārstniecības iestādes uz dzīves vietu un procedūrām.

·          Ierosinām pārskatīt jautājumu par uzturu bagātinātājiem, kuri pielīdzināmi medikamentiem, ikdienas lietošanai visa mūža garumā, piemēram, multiplās sklerozes un diabēta slimniekiem.

·          Jānodrošina psihologa konsultācijas onkoloģijas pacientiem.

·          Aicinām nodrošināt valsts līdzfinansējumu KRC “JAUNĶEMERI” Diabēta centram 50% apmērā diabētu pacientiem.

·          Jānodrošina kopšanas pakalpojumus mājas aprūpē tiem, kam tie nepieciešami.

·          Saglabāt un attīstīt rehabilitācijas iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Daudzi rehabilitācijas pakalpojumi netiek apmaksāti, kā arī ir garas rindas uz kompensējamiem pakalpojumiem.

2. Nodrošināt tehnisko palīglīdzekļu pieejamību visā valstī.

Daži piemēri, kas raksturo esošo situāciju:

·          Slimniekam jāgaida līdz pat 6 mēnešiem, lai saņemtu poda krēslu.

·          Cilvēkam jāgaida vairākus mēnešus uz ratiņkrēslu, kas ļautu viņam /viņai pilnvērtīgi dzīvot. 

·          Vairs netiek apmaksātas krūts vēžu protēzes un tās vairs netiek piegādātas; šodien slimniekam jāpērk tās par paša līdzekļiem veikalā vai jācer uz humāno palīdzību.

·          Diabētu pacienti gaida jau trīs gadus uz ortopēdiskiem apaviem.

3. Ārstniecisko pakalpojumu pieejamība tuvāk cilvēka dzīves vietai.

·          Īpašu uzmanību jāpievērš pakalpojumu pieejamībai lauku rajonos, kur situācija ir visai dramatiska.

·          Pieprasām valstij nodrošināt iedzīvotājus ar ārstiem speciālistiem. Daži piemēri, kas raksturo esošo situāciju: Liepājas reģionālās slimnīcas traumpunktā trūkst acu ārsts; Liepājas reģionā nav pieejami stomatoloģijas pakalpojumi ar vispārējo narkozi; uz visu Liepājas reģionu ir pieejams tikai viens ergoterapeits.

·          Lielākā daļa no rehabilitācijas pakalpojumiem ir pieejama tikai Rīgas reģionā.

·          Vairākās ārstniecības un rehabilitācijas iestādēs nav nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, trūkst pacēlāju un liftu.

4. Informācija un attieksme

·          Pieprasām, lai atbildīgās iestādes nodrošina pacientu tiesību aizstāvības likuma izpildi, tai skaitā, sekotu līdz jautājumiem, kas skar attieksmi pret pacientu un informācijas sniegšanu, piemēram, bieži vien pacienti nesaņem informāciju par valsts un pašvaldību materiālās palīdzības sniegšanu veselības aprūpei, rehabilitācijas pakalpojumiem, iespēju nodot analīzes dzīves vietā u.c.

·          Zāļu aprakstiem ir jābūt saprotamā valodā un ar pietiekoši lieliem burtiem, lai arī cilvēki ar redzes traucējumiem tos varētu salasīt.

Mārtiņš Urdze,
Liepājas Diakonijas centrs