Liepājas Pētertirgus vienmēr bijusi vieta, kur no maija beigām pulcējas visvairāk zemeņu pārdevēju un pircēju.

It īpaši nedēļas nogalē, izstaigājot tirgus laukumu, skaidri manāms, ka lielāko vietu uz galdiem aizņem zemenes. To sezona ir sākusies.

Taču zemeņu bizness, tikai liekas tāds rāms un bez zemūdens akmeņiem. Patiesībā starp tirgotājiem valda nopietna spriedze. Proti, ir vietējie – pašmāju zemeņu audzētāji, kuri savu preci pārdod dārgāk, un ir no Polijas, Lietuvas un Spānijas vesto ogu tirgotāji, kuriem cena kilogramā atšķiras pat par latu. Kāda tur būtu problēma, ja katrs savai precei var likt tādu cenu, kādu grib? Bet. Jo vairāk pārdevēju, jo lielāka konkurence. Un tomēr šī konkurence nav godīga, jo tikai retais ievesto zemeņu tirgotājs atklāti pasaka, ka audzējums nav vis Latvijas saulītē sildījies un piemājas saimniecībā audzis. Sliktākais, ka ar visu pārliecības spēku tiek apgalvots, ka ievestās ogas ir “mūsējās, nevis svešās”.

Kā atšķiras mūsējās un, piemēram, Spānijā audzētās zemenes? Viens no būtiskākajiem faktoriem ir cena. Mūsējās ir dārgākas. Vakar par vienu kilogramu Latvijas zemeņu prasīja no 2 līdz 3 latiem, ievestās, iepriekšējā dienā nepārdotās, varēja nopirkt, sākot no lata un 20 santīmiem. Vēl vērts pievērst uzmanību, kādā veidā ogas saliktas pārdošanai. Ja tās uz galda vai kastēs sabērtas lielās kaudzēs, pircējs var būt diezgan drošs, ka manta nav vietējā.

Ilggadējie tirgotāji zināja, ka tirgus laukumā darbdienās esot tikai kādi divdesmit mūsu pašu zemeņu audzētāji un pārdevēji.  Ausmas kundze no Nīgrandes un Anita Galviņa no Sakas stāstīja, ka parasti dienā izdodoties pārdot kilogramus trīsdesmit, nedēļas nogalē vairāk. Tagad laiki tādi, ka vairumā gadījumu pircēji izvēlas nevis ogas, bet gan cenu. Jo lētāk, jo labāk. Vieglu prātu noticot, ka zemenes augušas mūspusē. Taču tad, kad nopirktas skābas un negaršīgas ievestās zemenes, nākot žēloties, ka iekrituši, ka apkrāpti. Vietējiem ogu audzētājiem un tirgotājiem visvairāk kremt, ka ar savu mānīšanos svešo ogu pārdevēji met ēnu uz visiem, arī godīgajiem pārdevējiem.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

No Sakas pagasta uz Liepāju atbraukusī Anita Galviņa (centrā) stāstīja, ka pirmās zemenes tiekot audzētas un nobriedinātas zem agroplēves, bet tā pa īstam ogas dārzos ienākoties tikai tagad, ap Jāņiem.