Liepājnieku Beltu ģimenei septembris pienāca ar nepatīkamu pārsteigumu – parādrakstu no parādu piedzinējfirmas “Lindorff OY”.

Tā daudziem liepājniekiem pazīstama saistībā ar notikumiem pirms pāris gadiem, kad viņi saņēma pavēstes, ka jāapmaksā vairāku gadu veci rēķini par ārstēšanos slimnīcā, kas jau sen bija vai nu samaksāti, vai saņēmējs jau bija zem zemes. Notikušajam ir priekšvēsture.

Sirmā 76 gadus vecā māmuļa Zigrīda Belta šā gada 28. maijā nonāca Liepājas Reģionālās slimnīcas Infekciju nodaļā, kur ārstējās līdz 5. jūnijam. Kad viņa devās mājās, dēls godprātīgi samaksāja slimnīcas kasē rēķinu par ārstēšanos – 96 latus. Pēc aptuveni divām nedēļām sirmgalvei pienāca rēķins – brīdinājums, kurā bija vēstīts, ka viņa palikusi parādā slimnīcai 10 latu par kādu izmeklējumu. Lai noskaidrotu, ko tas nozīmē, dēls nekavējoties sazinājās ar slimnīcas darbiniekiem pa telefonu, kas bija norādīts paziņojumā. “Man paskaidroja, ka, iespējams, notikusi aizkavēšanās izmeklējumu apkopošanā un tāpēc arī slimniecei šis izmeklējums laikus nav ieskaitīts rēķinā, taču varbūt tā ir kāda kļūda,” sacīja slimnieces dēls. “Tāpēc darbiniece, ar kuru runāju, solīja visu noskaidrot un man atzvanīt.”

Ģimene zvanu tā arī nesagaidīja un aizmirsa par notikušo – ja reiz nezvana, acīmredzot viss ir kārtībā. Taču nebija vis! 4. septembrī sirmgalvei pienāca vēstule no parādu piedzinējiem. Slimnīcas atbildīgās amatpersonas bija nolēmušas šo 10 latu jautājumu risināt tādā ceļā. Turklāt nu jau 10 latu vietā sirmgalvei jāmaksā 16 latu. To, ka mātei patiešām tie 10 lati jāmaksā, jo kāds tos aizmirsis pieskaitīt rēķinam, slimnieces dēlam tā arī neviens nebija paziņojis.

“Es neuzskatu, ka man būtu kaut vai viens lats jāmaksā parādu piedzinējiem,” viņš sacīja. Un redakcija sazinājās ar slimnīcas darbiniekiem, lai noskaidrotu situāciju. Slimnīcas statistiķe Sandra Tramdaka atzina, viņa atceroties, ka vīrietis zvanījis un viņa par to informējusi Infekciju nodaļas virsmāsu, kas ir atbildīga par rēķinu sagatavošanu. Viņai arī bijis pienākums slimnieces piederīgos informēt, ja atklājies parāds.

Ja parādi nav laikus samaksāti, dokumenti nonāk pie slimnīcas valdes locekles finanšu jautājumos Lienes Buseles, kas tālāk tos sagatavo nosūtīšanai parādu piedzinējiem, kā tas noticis arī šajā reizē. Pēc sarunas ar redakciju L. Busele noskaidroja, ka parāds patiešām bijis, un sazinājās ar slimnieces dēlu, lai atvainotos, savukārt viņš piekritis 10 latus samaksāt. Savukārt L. Busele solīja, ka nokārtos formalitātes ar parādu piedzinējiem, lai tie turpmāk ģimeni netraucētu.

“Viss ir labi beidzies,” sacīja slimnieces dēls, gan atklājot, ka mamma, kas ir smagi slima, par notikušo neko nezina. Ja uzzinātu, viņai būtu liels satraukums. Vīrietis piebilda, ka viņam tomēr šajā sakarībā paliek daži iebildumi: “Pirmkārt, es nesaprotu, kā var cilvēkam, kurš, izrakstoties no slimnīcas, savu rēķinu ir samaksājis, atsūtīs dokumentu ar nosaukumu “rēķins – brīdinājums”, kas liecina par ļaunprātīgu izvairīšanos no maksāšanas. Turklāt vēl ar draudiem nodot lietu parādu piedzinējiem. Tā ir cilvēku pazemošana! Ja slimnīcas darbinieki paši bija kļūdījušies un laikā nebija apkopojuši visu vajadzīgo informāciju un rēķinus, tā ir viņu vaina, ne mūsējā. Tāpēc, pirmkārt, viņiem vajadzēja sazināties ar mums, lai atvainotos par radušos kļūdu, un tad mēs varētu runāt par to, kā šo kļūdu vērst par labu, nevis tūlīt draudēt ar parādu piedzinējiem. Otrkārt, ja reiz slimniekam ir jānorēķinās par pakalpojumu, aizejot no slimnīcas, kā mēs to arī izdarījām, tad arī visiem datiem par iztērētajiem līdzekļiem uz to brīdi ir jābūt apkopotiem. Ja kāds no slimnīcas speciālistiem nav laikus nodevis šos datus, lai pats arī par to atbild. Vai tad arī pēc kafejnīcā samaksāta rēķina par pusdienām man pēc laika var piesūtīt rēķinu par to, ka aizmirsuši pieskaitīt, piemēram, par eļļu, kurā cepti mani kartupeļi? Treškārt, ja reiz es zvanīju un interesējos par jaunatklāto parādu, tad arī man vajadzēja saņemt atbildi.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”