liepajniekiem.lv
Kā galveno iemeslu neapmeklētam ārstam vai neveiktai pārbaudei iedzīvotāji visbiežāk min pārāk ilgo gaidīšanas laiku uz pieņemšanu vai rindas, otrs – nespēja atļauties ārstēšanos vai pārbaudes.
Taču Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka ir profilaktiskās vizītes, ko pieaugušie var izmantot bez maksas. Tās pieejamas visiem, kuri vēlas pārbaudīties profilaktiski, un ārpus kopējās pieraksta rindas.
Viena vizīte gadā – bez maksas
Ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar kādu saslimšanu, tad šī gada laikā viņš var doties uz valsts apmaksātu profilaktisko apskati.
Pacientam jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi un jāvienojas par ērtāko vizītes dienu un laiku.
Par šo profilaktisko apskati nav jāmaksā pacienta līdzmaksājums,
skaidro NVD sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Štālberga.
Apskates laikā ģimenes ārsts uzklausa pacienta sūdzības, izvērtē veselības stāvokli, kā arī nepieciešamības gadījumā nosaka asinsspiedienu un pulsu, pārbauda ķermeņa svaru, garumu, ādas un gļotādu stāvokli, izklausa sirdsdarbību un plaušas, iztausta limfmezglus, izvērtē redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību un neiroloģiskās funkcijas, novērtē vairogdziedzera stāvokli, iztausta vēderu.
Pēc apskates ģimenes ārsts var ieteikt pacientam papildu izmeklējumus vai ārstu speciālistu konsultācijas vai arī sniegt rekomendācijas par to, kuriem apstākļiem savā veselības stāvoklī turpmāk vajadzētu pievērst lielāku uzmanību.
Novērtēs sirds un asinsvadu stāvokli
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, katram pieaugušajam Latvijā piemīt vidēji trīs sirds un asinsvadu slimības veicinoši riska faktori.
Visbiežāk sastopamie riska faktori ir smēķēšana, arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens un paaugstināts holesterīna līmenis asinīs,
norāda NVD.
Pacientiem 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā iepriekš minētās ģimenes ārsta profilaktiskās apskates laikā novērtē arī sirds un asinsvadu saslimšanu risku atbilstoši SCORE metodei.
Pārbaudes laikā nepieciešamības gadījumā veic sirds un asinsvadu un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšanu, asinsspiediena noteikšanu, ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna, zema un augsta blīvuma holesterīna, triglicerīdu noteikšanu, sirds un miega artēriju auskultāciju, kā arī elektrokardiogrammas izvērtēšanu.
Pārbaudīs cukura diabēta faktorus
Šīs pašas profilaktiskās apskates laikā pie ģimenes ārsta noteiktiem pacientiem bez cukura diabēta riska faktoriem nodrošina arī valsts apmaksāta cukura līmeņa noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā.
Tā tiek veikta pacientiem 40 gadu vecumā un reizi trijos gados vecuma grupā no 45 līdz 72 gadiem.
Savukārt, ja profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts konstatē, ka pacientam ir palielināta ķermeņa masa (ķermeņa masas indekss ≥ 25 kg/m2) un vēl vismaz viens no riska faktoriem vai iepriekšējā glikozes noteikšanas laikā bija konstatēta robežhiperglikēmija, tad cukura līmeņa noteikšanu venozo asiņu plazmā tukšā dūšā ir jāveic katru gadu.
Dažādu vēžu skrīnings
NVD organizētā vēža profilaktisko pārbaužu programma ietver dzemdes kakla, krūts, prostatas un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes jeb skrīningu.
Regulāra skrīninga veikšana ir ļoti svarīga, jo
pirmsvēža izmaiņas bieži vien nerada sūdzības un tām nav simptomu, līdz ar to cilvēks var pat nenojaust par to, ka ir saslimis,
skaidro NVD.
Skrīnings sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, ja pārbaužu rezultātā nekādas izmaiņas netiek konstatētas, savukārt gadījumā, ja tomēr tiek atklāta slimība – uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
Dzemdes kakla vai krūts vēža skrīningam sievietēm noteiktos vecumos NVD nosūta uzaicinājuma vēstules, kas kalpo kā nosūtījums pakalpojuma saņemšanai.
Saņemot vēstuli, jāpierakstās kādā no piedāvātajām ārstniecības iestādēm.
Ārsta apmeklējums un profilaktiskā pārbaude ir pilnībā valsts apmaksātas.
Dzemdes kakla vēža pārbaudes veikšanai sievietes vecumā no 25 līdz 29 gadiem saņem uzaicinājumu reizi trijos gados, savukārt sievietēm vecumā no 30 līdz 70 gadiem uzaicinājumi tiek sūtīti reizi piecos gados, jo 2025. gadā ir ieviesta jauna, efektīvāka testa metode – CPV tests (ja CPV tests ir negatīvs, tad nākamais skrīnings paredzēts pēc pieciem gadiem, jo vēža attīstības risks šajā periodā ir niecīgs).
Krūts skrīningam uzaicinājuma vēstuli nosūta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem reizi divos gados.
Šīs uzaicinājuma vēstules izsūta aptuveni trīs mēnešus pēc dzimšanas dienas datuma, pa pastu uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-adresi portālā Latvija.gov.lv, ja tāda ir izveidota.
Divas pārbaudes – ar vienkāršām analīzēm
Savukārt pie ģimenes ārstiem praksēs organizē divu veidu vēža skrīningus – zarnu vēža profilaktisko pārbaudi sievietēm un vīriešiem un prostatas vēža skrīningu vīriešiem.
Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados ieteicams veikt sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem.
Pacientam sākotnēji jāvēršas savā ģimenes ārsta praksē, kurā tiek izsniegts testa komplekts slēpto asiņu noteikšanai fēcēs, kas ir jāaizpilda mājas apstākļos (no vienas vēdera izejas).
Pēc tam tests jānogādā praksē vai tuvākajā “Centrālās laboratorijas” filiālē rezultāta nolasīšanai.
Būtiski, ka pirms testa veikšanas vairs nav jāievēro noteikti ēšanas ierobežojumi, jo tiek izmantots jaunā tipa tests.
NVD speciālisti skaidro, ka zarnu vēzis attīstās šūnās, kas veido zarnas sieniņu. Sākotnēji veidojas labdabīgi izaugumi jeb polipi, kurus neārstējot var rasties ļaundabīga slimība jeb zarnu vēzis. Parasti šīs izmaiņas notiek 10 līdz 20 gadu laikā.
Polipi vai zarnu vēzis agrīnās stadijās pacientam parasti neizraisa nekādus simptomus vai sūdzības, un šī iemesla dēļ aptuveni pusei pacientu to diemžēl diagnosticē novēloti.
Otra profilaktiskā pārbaude – prostatas jeb priekšdziedzera vēža profilaktiskā pārbaude paredz specifisku asins analīžu veikšanu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem.
Pārbaude ieteicama arī vīriešiem no 45 līdz 50 gadu vecumam (reizi divos gados), ja ģimenes anamnēzē prostatas vēzis ir konstatēts asinsradiniekam.
Lai veiktu pārbaudi, jāsazinās ar sava ģimenes ārsta praksi un jāveic pieraksts. Vizītes laikā tiks izsniegts nosūtījums asins parauga nodošanai, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA), skaidro NVD.
Veselības aprūpes speciālisti atgādina, ka
prostatas vēzis ir visbiežāk sastopamais vīriešu urīnizvadsistēmas un dzimumorgānu sistēmas audzējs,
kā arī otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem pēc 40 gadu vecuma.
Risks saslimt ar šo slimību pieaug divas reizes, ja prostatas vēzis bijis kādam radiniekam. Savukārt, ja ar priekšdziedzera vēzi slimojuši divi tuvi radinieki, risks saslimt pieaug pat deviņas reizes.
Pēc NVD materiāliem sagatavojis portāls liepajniekiem.lv.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
