Un atkal pienākuši Ziemassvētki. Taču nekā slikta šajā apstāklī nav.

Ziemassvētki ir vieni no lielākajiem svētkiem kristīgo cilvēku pasaulē.
Un arī bez Bībeles skaidrojumiem mēs šo divus tūkstošus gadu seno notikumu esam
pieraduši uzskatīt par jaunā laikmeta tapšanu, par mūsu tagadējās civilizācijas
sākumu.

Vakar vakarā pareizticīgo un vecticībnieku dievnamos norisa svinīgie
dievkalpojumi.  Tie notiek arī šodien.
Ticīgajiem tie no jauna liek izdzīvot notikumus, kas saistīti ar Jēzus Kristus
ienākšanu mūsu pasaulē un it kā iejusties apustuļu laikos. Kā parasti, pirms
svētkiem ticīgos uzrunāja Maskavas patriarhs Kirils un Rīgas metropolīts
Aleksandrs. Kristus apzināti noraidīja tādas “vērtības” kā vara,
bagātība, dižciltība, sociālais statuss un to vietā ieteica pazemības un
mīlestības likumu, kas uzveic lepnību un ļaunumu. Kristus sekotāji nepakļaujas
ceļā sastaptajiem kārdinājumiem un pārvar grēcīgos šķēršļus. Ticības spēks
apmirdz mūsu iekšējo pasauli un palīdz mainīt arī ārpasauli. Īstens kristietis
nedrīkst ienīst ne tuvākos cilvēkus, ne svešiniekus, viņam jācenšas izskaust
jebkuru ienaidu.

Baznīcai reizumis ir jāpārvar zināmas grūtības dialogā ar ārējo
pasauli, piemēram, ar laicīgo kultūru. Tagad arī internets ir kļuvis par vietu
sprediķošanai, tāpēc lai garīdzniekiem vienmēr pietiktu vieduma runāt ar
draudzi izsvērti, cēlsirdīgi un pārliecinoši. Viens no tādiem uzdevumiem ir
veidot kristīgos uzskatus par to, kas norisinās apkārtējā pasaulē. Nedrīkstam
aizmirst, ka Evaņģēlijā jau ir dotas atbildes uz visiem jautājumiem, kas
satrauc cilvēkus. Tas nozīmē, ka mums visiem ir ko dziļi pārdomāt.

Tātad – sveicam gaišajos, priecīgajos, ģimeniskajos
svētkos!