Šodien pareizticīgo pasaule svin gaišo un priecīgo Kristus dzimšanas dienu – vienu no svarīgākajiem kristiešu svētkiem. Šie svētki katru gadu no jauna liek pievērsties svētajiem rakstiem, kuri ir ne tikai interesanti paši par sevi, bet arī palīdz iedziļināties ticības dievišķajā būtībā, kas kļuvusi par civilizācijas un kultūras neatņemamu sastāvdaļu.

Svētku dienās, kad cilvēki īpaši vērīgi ieklausās garīdznieku vārdos par pareizticības augsto misiju, jāpieskaras arī daudziem visnotaļ sadzīviskiem tematiem, kas aktuāli arī baznīcai. Gribas uzzināt atbildes arī uz tādiem jautājumiem, kādai jābūt attieksmei pret naidu un ļaunumu, pret cilvēkiem, kuriem nav nekā svēta, kuri ir mantkārības pārņemti, pakļauti narkotiku un zaļā pūķa atkarībai. Baznīca cenšas palīdzēt cilvēkiem pārvarēt šos grēcīgos netikumus. Diemžēl šo palīdzību grūti reāli izmērīt. Taču nav iespējams iedomāties arī to, kā veidotos situācija bez reliģijas ieguldījuma tikumības stiprināšanā un uzturēšanā. Viena lieta – augstā derība un baušļi. Un pavisam cita lieta, lai ikdienā tos cienītu un ievērotu gan draudzes locekļi, gan tie, kuri cenšas atrast ceļu uz dievnamu. Taču šodien ir svētki!

Krievijā Jūlija kalendārs oficiāli bija spēkā no 1582. līdz 1918. gadam. Tas ir tā saucamais laika skaitīšanas vecais stils. Taču pareizticīgo baznīca līdz pat šim laikam nav atteikusies no tā. Kaut gan ne visās valstīs. Vērotājs no malas varētu iebilst, sak, Kristus taču piedzima vienu reizi, nevis divas. Taču tas ir pārāk jūtīgs jautājums baznīcas hierarhiem. Un mēdz teikt, ka nevar būt nekā labāka par veco un gadsimtiem pārbaudīto, tātad mūsu priekšteču atzīto. Un paldies viņiem par to, ka spējuši mums saglabāt patiesās garīgās vērtības, iznesot tās cauri stagnācijas gadiem. Un te ir par ko padomāt katram.

Visos pilsētas pareizticīgo dievnamos notiek svinīgi Ziemassvētku dievkalpojumi. No tiem izstaro dvēseliskums un prieks!

“Kurzemes Vārds”