Šodien, 8.jūlija vēlā pēcpusdienā, svarīgs notikums bija vēstures pētniekam Jurim Raķim – Liepājas Latviešu biedrības nama Kamerzālē notika Jura Raķa grāmatas ”Karostas albums” atvēršanas pasākums, pārliecinājās portāls.

Un novēroja, ka interese par grāmatu, kurā ne tikai lasāms par Karostas vēsturi, bet aplūkojams arī simtiem fotogrāfiju, interese bija milzīga – Biedrības Kamerzāle bija pārpildīta, visiem interesentiem pat vietu nepietika. Pulcējušies bija ne tikai Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas un pilsētas pašvaldības pārstāvji, kuriem ar pilsētas un Karostas vēsturi ir vistiešākā saistība, bet arī dažāda gada gājuma liepājnieki. Muzeja direktore Dace Kārkla un citi muzeja darbinieki, zemessargi, vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš u.c. Un, protams, visdažādākie mediji.

Grāmatā ”Karostas albums” vēstures pētnieks J.Raķis apkopojis savu plašo Karostas fotogrāfiju kolekciju. Ideja par fotogrāfiju un informācijas apkopošanu grāmatā viņam radās pēc izstādes Liepājas muzejā pirms aptuveni četriem gadiem, stāsta J.Raķis. Tā piesaistīja ne tikai kolekcionāru un vēstures pētnieku uzmanību, bet radīja arī lielu interesi liepājnieku vidū, jo padomju gados, kad Karostā saimniekoja Padomju Savienības vēlāk Krievijas Jūras kara flote, tā bija slēgta teritorija un arī informācijas nebija – gan par to, kas tur notiek, gan par Karostas būvniecību un pastāvēšanu cariskās Krievijas laikā, un vēlāk  Latvijas brīvvalsts laikā līdz Otrajam pasaules karam.

Kā atceras grāmatas autors, pats viņš pirmo reizi Karostā nokļuvis vēl pagājušā gadsimta 70-tajos gados un tā atstājusi neizdzēšamu iespaidu, kas arī pamudinājis vākt fotogrāfijas par Karostu, sākot no tās būvniecības vēl tālajā 19.gadsimtā.

Grāmatas ”Karostas albums” autors par savu veikumu, kas, kā viņš atzīst, ir paša sapņa piepildījums, teic: ”Liepājas Karosta ir gan militārais, gan kultūras mantojums. Tās ir laikmeta liecības, kādas nav pieejamas nekur citur, tā ir informācija un pieredze, kas vērtējam kā unikāla ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā. Karostu kā vienotu objektu augstu novērtējuši vēstures pētnieki, arhitekti. Savdabīga, mazliet nošķirta no pārējās pilsētas Karosta ir neatņemama Liepājas sastāvdaļa. Patiesībā rēķinot pēc platības, tā ir viena trešā daļa no pilsētas…”

Liepājas domes un LSEZ valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks atzīst: ”Karosta ir atpazīstama un vēsturiskiem notikumiem bagāta Liepājas daļa, taču savā ikdienas ritmā un notikumos nedaudz atšķirīga no pārējiem Liepājas rajoniem.

Kopš 90-iem gadiem, kad padomju armija pameta Liepāju, Karosta pirmo reizi savas pastāvēšanas laikā ir pārtapusi par civilu teritoriju, kas pieejama mums visiem – ar savu savdabīgo arhitektūru, jūras plašumu, militārās vēstures stāstiem, padomju varas greizajiem atspulgiem un Karostas cietuma neparasto šarmu.”

Savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš teic: ”Karosta šobrīd ir plaša teritorija, kas atvērta jauniem izaicinājumiem un idejām, kā to veidot un attīstīt. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Karostu savā pārziņā ieguva pagājušā gadsimta 90jos gados kā  degradētu, bijušo militāro teritoriju, kurā vairāk kā piecdesmit gadus bija saimniekojusi PSRS Jūras kara flote un maz kas liecināja par kādreizējo greznību un vērienīgumu. ”Karostas albums” ir iespēja atcerēties kāda bija Karostas savos ”ziedu” laikos un kaldināt idejas, kā to izmantot un attīstīt šodien…”

Tiesa, grāmatas atvēršanas pasākuma laikā izskanēja arī pa kādam ne pārāk cildinošam izteikumam par J.Raķa veikumu. Kāds zālē bilda, ka ”Karostas albums” tādi pastāstņi vien ir.

Pats autors uzsver, ka ”Karostas albums” nav akadēmiska vēstures grāmata un tajā nav daudz ciparu un skaitļu. ”Karostas albums” ir līdzīgs ģimenes albumam, kuru pašķirstīt un caur fotogrāfijām iepazīt laika periodu, kad Karosta bija tāda kāda tā būvēta, kur nekas nav piebūvēts vai nojaukts.

Jāpiezīmē, ka ”Karostas albums” tapis ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ)  pārvaldes un Liepājas domes atbalstu. Grāmatas autors LSEZ pārvaldei saka lielu paldies un atzīst, ka bez šī atbalsta diezin vai grāmata būtu ieraudzījusi dienasgaismu.

22Skatīt galeriju