LST 16. jūlijā nosūtīja domes Transporta infrastruktūras komisijai (TIK) vēstuli par galveno pārsēšanās punktu labiekārtošanu pirms jaunā maršrutu tīkla ieviešanas 31. jūlijā ar lūgumu izvērtēt pieturvietu labiekārtošanu, nodrošinot tām pilnvērtīgu un vienotu aprīkojumu – pieturas, nojumes, soliņus, atkritumu urnas un apgaismojumu.

Tāpat pausts aicinājums izvērtēt pieturu tuvumā esošo gājēju pāreju atbilstību drošai piekļuvei, apgaismojuma izbūves nepieciešamību, kā arī izvērtēt gājēju pāreju apzīmējošo ceļa zīmju aprīkošanu ar luminiscējošo materiālu, lai sliktos laikapstākļos un tumsā tās būtu labi saskatāmas.

Galvenie pārsēšanās punkti un to attīstības virzieni jau iepriekš iekļauti pilsētas ilgtspējīgas mobilitātes plānā līdz 2035. gadam,

stāsta LST direktora vietnieks Toms Malkevičs.

Nozīmīgākie pārsēšanās punkti ir “Pagrieziens uz Grīzupes ielu”, “Siļķu iela”, “Metalurgs”, “Koncertzāle”, “Līva” un “Rožu laukums”, “Pētertirgus” un “Klaipēdas iela”.

Izskatot šo vēstuli 22. jūlijā, TIK to pāradresēja Komunālajai pārvaldei jautājumu risināšanai un atbildes sniegšanai.

Izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš atzīmēja, ka iesniegtā informācija un labiekārtošanas jautājumi nav komisijas kompetencē.

T. Malkevičs skaidro, ka vēstule tika adresēta TIK tāpēc, ka tās sastāvā ir gan Komunālās pārvaldes, gan citu pašvaldības institūciju speciālisti un komisijai ir deleģētas tiesības izvērtēt transporta infrastruktūras jautājumus un lemt par turpmāko rīcību.

“Vēstules mērķis nebija rosināt steidzamu būvniecību,

bet aktualizēt Mobilitātes plānā identificētos pārsēšanās punktus un aicināt izvērtēt, kādus uzlabojumus iespējams īstenot,” viņš norāda.

Daļa uzlabojumu jau ir veikti, piemēram, Pētertirgus pieturvieta aprīkota ar nojumi, savukārt citos pārsēšanās punktos vēl tiek vērtēti iespējamie pieejamības, drošības un aprīkojuma uzlabojumi.

Vai šos uzlabojumus jau laikus nebija jāiekļauj budžeta pieprasījumā 2026. gadam?

T. Malkevičs atzīmē, ka lielāki infrastruktūras risinājumi, protams, ir saistīti ar budžeta plānošanu un projektēšanas procesu, taču minētās

vēstules mērķis bijis nodrošināt, lai Mobilitātes plānā paredzētie pārsēšanās punkti tiktu atkārtoti izvērtēti un uzlabojumus īstenotu pakāpeniski,

atbilstoši iespējām.

Norādītās pieturvietas Komunālā pārvalde apsekos aptuveni divu nedēļu laikā, pastāsta tās pārstāvis Aigars Štāls.

“Sapratīsim, kas tieši vajadzīgs, un vērtēsim, vai ir nepieciešamie finanšu līdzekļi,” viņš saka.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.