Vienošanos panāca Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija.

Krievija izmanto savu “ēnu floti”, lai apietu sankcijas un mīkstinātu to ietekmi uz Krieviju.

12 valstis vienojās kavēt un atturēt Krievijas “ēnu flotes” darbību, lai novērstu nelikumīgas operācijas un palielinātu kara pret Ukrainu izmaksas Krievijai, ziņu aģentūrai BNS pavēstīja Igaunijas valdības preses dienests.

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals sacīja, ka Krievijas “ēnu flote” rada draudus Eiropas drošībai, ekonomikai un videi.

“Tiem, kas nolēmuši darboties ēnā, ir jāsaskaras ar sekām,” teica Mihals. “Mēs speram saskaņotus soļus Krievijas “ēnu flotes” atturēšanai un sankciju apiešanas mēģinājumu novēršanai,” viņš piebilda.

Dānija, Igaunija, Lielbritānija, Polija, Somija un Zviedrija dos savām jūrniecības iestādēm norādījumus pieprasīt apdrošināšanas dokumentu uzrādīšanu aizdomīgiem kuģiem, kas šķērso Lamanšu, Lielo Beltu, Ēresundu vai Somu līci.

Dalībvalstu savāktā informācija, tai skaitā ziņas par kuģiem, kas nolēmuši neatbildēt uz pieprasījumiem, tiks kopīgi izvērtēta.

Vienošanās panākta tajā pašā dienā, kad Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri oficiāli pieņēma 15.sankciju kārtu pret Krieviju. Sankcijas vērstas pret 52 Krievijas “ēnu flotes” kuģiem, kas tiek izmantota Krievijas naftas un naftas produktu transportēšanai.

Krievija jau ilgi tiek apsūdzēta par to, ka izmanto kuģus, kas nepieder Rietumu kuģniecības uzņēmumiem un nav apdrošināti Rietumu apdrošināšanas kompānijās, lai apietu Rietumu noteiktos cenas griestus Krievijas naftas eksportam uz trešajām valstīm.

Eksperti uzskata, ka šie kuģi rada nozīmīgus riskus kuģošanai un videi, jo daudzi no šiem tankkuģiem ir novecojuši, tiem ir tehniski trūkumi un reizēm tie neizmanto automātiskas identifikācijas sistēmu.