“Sarunu process ir sācies trīspusējā formātā – Ukraina, ASV un Krievija. Turpmāk – darbs atsevišķās grupās pa virzieniem, pēc tam plānots kopīgi atkārtoti sinhronizēt pozīcijas,” pavēstīja Umerovs, kurš ir Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs un vadīja Ukrainas delegāciju arī pirmajā kārtā.

Savukārt Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs, žurnālistiem paziņoja, kamēr Ukraina nepieņems Krievijas prasības, Maskava karu turpinās.

Komentējot Krievijas uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka “katrs šāds Krievijas trieciens apliecina, ka Maskavas attieksme nav mainījusies”. “Viņi rēķinās ar karu un Ukrainas iznīcināšanu un neuztver diplomātiju nopietni. Mūsu sarunu grupas darbs tiks attiecīgi pielāgots,” pavēstīja Zelenskis.

Tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps otrdien apgalvoja, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins esot turējis viņam doto solījumu nedēļu no 25. janvāra līdz 1. februārim neuzbrukt Kijivai un kritiski svarīgajiem enerģētikas objektiem. Tramps piebilda, ka vēlētos, lai Putins pagarina pauzi uzbrukumos un izbeidz karu.

Krievijas delegāciju, tāpat kā iepriekšējā reizē, vada Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) vadītājs Igors Kostjukovs, bet ASV sarunās pārstāv ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais vēstnieks Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners.

Pirmā sarunu kārta notika 23. un 24. janvārī Abū Dabī. Oficiāli paziņojumi par šo sarunu rezultātiem netika sniegti, bet amerikāņu izdevums “Axios”, atsaucoties uz kādu ASV amatpersonu, rakstīja, ka šajās sarunās tika apspriests viss un neviena no abām pusēm neatteicās no sarunām.

Galvenais neatrisinātais jautājums ir teritorijas. Maskava pieprasa, lai Ukraina izved savu karaspēku no Donbasa apgabaliem, tostarp no spēcīgi nocietinātām pilsētām, ko krieviem četru gadu laikā tā arī nav izdevies ieņemt. Maskava izvirzījusi to par priekšnoteikumu jebkādas vienošanās noslēgšanai. Maskava arī vēlas, lai tās prettiesiski sagrābtās teritorijas tiktu starptautiski atzītas par Krievijas sastāvdaļu.

Kijiva ir paziņojusi, ka konflikts ir jāiesaldē gar pašreizējo frontes līniju, un noraidījusi vienpusēju spēku atvilkšanu.

Krievija ir okupējusi aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, bet Kijiva joprojām kontrolē aptuveni piekto daļu Doneckas apgabala.

Saskaņā ar ziņu aģentūras AFP aplēsēm, pie pašreizējiem Krievijas karaspēka virzības tempiem tās armijai būtu nepieciešami vēl 18 mēneši, lai iekarotu visu Doneckas apgabalu. Jāņem vērā, ka Ukrainas kontrolē palikušajās teritorijās ir spēcīgi nocietināti pilsētu centri.

Ukraina paziņojusi, ka neparakstīs vienošanos, kas neatturēs Krieviju no atkārtota iebrukuma.

Krievija pretendē arī uz Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem un kontrolē atsevišķas teritorijas vismaz trīs citos apgabalos Ukrainas austrumos.