AFP savās aplēsēs nav ņēmusi vērā Krievijas veiktās infiltrācijas operācijas ārpus frontes līnijas un Krievijas apgalvojumus par panākumiem frontē, ko ISW nav nedz apstiprinājis, nedz noraidījis.

Kopš 2025. gada beigām Krievijas armijas virzība uz priekšu ir palēninājusies – janvārī krievi iekaroja 319 kvadrātkilometrus, bet februārī – 123 kvadrātkilometrus, kas ir mazākais progress kopš 2024. gada aprīļa.

ISW skaidro Krievijas armijas virzības palēnināšanos pēdējos mēnešos ar Ukrainas pretuzbrukumiem, kā arī ar “Krievijas aizliegumu izmantot “Starlink” termināļus Ukrainā” un Kremļa centieniem ierobežot piekļuvi “Telegram”.

Līdzīgi kā februārī, Krievija ir zaudējusi pozīcijas frontes līnijas dienvidu daļā starp Doneckas un Dņipropetrovskas apgabaliem, kur tā janvāra beigās bija okupējusi vairāk nekā 400 kvadrātkilometrus.

Februārī okupētā teritorija samazinājās līdz 200 kvadrātkilometriem, bet martā – līdz 144 kvadrātkilometriem.

Tajā pašā laikā tālāk uz ziemeļiem Doneckas apgabalā situācija Kijivai bija nelabvēlīgāka, sevišķi virzienā uz divām lielākajām apgabala pilsētām Kramatorsku un Slovjansku, norāda AFP.

2025. gadā Krievijas armija Ukrainā guva lielākus panākumus nekā iepriekšējos 24 mēnešos.

Taču 2026. gada pirmajos trīs mēnešos Krievijas teritoriālie ieguvumi bija uz pusi mazāki nekā tajā pašā periodā 2025. gadā.

Četrus gadus pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Maskava ir okupējusi nedaudz vairāk nekā 19% Ukrainas teritorijas, no kuras lielākā daļa tika ieņemta konflikta pirmajās nedēļās.

Aptuveni 7%, ieskaitot Krimu un Donbasa teritorijas, jau pirms atkārtotā iebrukuma bija Krievijas vai prokrievisko separātistu kontrolē.