Valdība ierosinājusi paātrināt aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko sākotnēji bija paredzēts panākt līdz 2033.gadam. Pašlaik Dānija aizsardzībai atvēl nepilnus 1,5% no IKP.

Finanšu ministrija aplēsusi, ka 3,2 miljardus kronu (430 miljonus eiro) gadā aizsardzības vajadzībām varētu iegūt, ja atceltu brīvdienu Lielajā lūgšanu dienā (“Store Bededag”), kas tiek atzīmēta ceturtajā piektdienā pēc Lieldienām. Dānijā šos kristiešu svētkus svin kopš 17.gadsimta.

Kopš 1770.gada gandrīz nav mainīts evaņģēliski luteriskās baznīcas svētku kalendārs, un Dānijas garīdznieki kritizē valdības ierosinājumu kā iejaukšanos baznīcas tradīcijās.

Ieceri likvidēt vienu no 11 ikgadējām brīvdienām kritizē arī Dānijas Arodbiedrību konfederācija (FH), kas to raksturojusi kā klaju uzbrukumu dāņu strādājošo tiesībām.

Savukārt darba devēju konfederācija “Dansk Arbejdsgiverforening” (DA) izteikusi atbalstu valdības ierosinājuma, lēšot, ka tas veicinās 8500 jaunu darbavietu radīšanu.

Premjerministre Mete Frederiksena decembrī izteikusies, ka, viņasprāt, tas ir “salīdzinoši lēts veids, kā valstij, kuras kontinentā notiek karš”, vairot aizsardzības finansējumu.

Tolaik premjerministre paziņoja, ka brīvdienas zaudēšana strādājošajiem netiks kompensēta, bet tagad ierosināts līdz 2024.gadam par 0,45% palielināt algu.

Parlaments attiecīgu likumprojektu varētu apstiprināt mēneša laikā.