Augstas naftas cenas, rekordaugstas ASV dīzeļdegvielas cenas un jauni ASV inflācijas dati nostiprināja investoru bažas, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz palielinās procentlikmes, lai gan tas varētu bremzēt pasaules lielākās ekonomikas izaugsmi.

Gada inflācija augustā ASV bija 3,4% jeb tikpat liela kā jūlijā, liecina ASV Nodarbinātības ministrijas piektdien publiskotie dati, kas atbilda analītiķu prognozēm. Tikmēr mēneša salīdzinājumā patēriņa cenas ASV augustā pieauga par 0,4% pēc 0,1% kāpuma jūlijā.

Dienu pirms tam Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstināja eirozonas procentlikmes, atzīstot, ka konflikts Tuvajos Austrumos turpina radīt inflācijas spiedienu un ir paredzams, ka inflācija ilgāku laiku saglabāsies ievērojami augstāka par mērķrādītāju.

“Cresset Capital Management” analītiķis Džeks Ablins norādīja uz investoru atvieglojumu, ka ASV inflācijas dati nebija sliktāki. “Tie bija tādi, kā bija gaidāms. Investori ir samierinājušies ar faktu, ka FRS grasās nākamnedēļ pacelt procentlikmes,” sacīja Ablins.

ASV Finanšu ministrijas ilgtermiņa obligāciju ienesīgums saglabājās diezgan augstā līmenī, tomēr Volstrītas galvenie indeksi pieauga par vairāk nekā 1% pēc tam, kad bija kritušies četras dienas pēc kārtas. Pieauga arī galveno Eiropas biržu indeksi.

Lai gan naftas cenas piektdien kritās, tās tomēr saglabājās virs 100 dolāru par barelu atzīmes. Šo cenu līmeni par pārāku augstu uzskata centrālās bankas, kas cer atturēt inflācijas spiedienu no iesakņošanās plašākā ekonomikā.

Vidējās dīzeļdegvielas cenas ASV piektdien pirmoreiz pakāpās virs 6 dolāriem par galonu, kas ir šokējošs kāpums svarīgai degvielai transporta un lauksaimniecības nozarēs un var radīt potenciālas problēmas prezidentam Donaldam Trampam pirms ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanām novembrī.

Naftas cenas kritās pēc tam, kad Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien atkārtoti samazināja savu prognozi šim gadam par jēlnaftas pieprasījumu pasaulē, ņemot vērā situācijas saasināšanos Tuvajos Austrumos un augstās naftas cenas.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” piektdien pieauga par 1,0% līdz 52 561,82 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 1,1% līdz 7672,09 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 1,3% līdz 26 425,54 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 piektdien pieauga par 0,4% līdz 10 650,44 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 0,8% līdz 8179,77 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX 30 palielinājās par 0,8% līdz 25 568,56 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena piektdien samazinājās par 2,4% līdz 100,05 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā kritās par 2,8% līdz 104,61 dolāram par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena piektdien samazinājās par 3,1% līdz 79,52 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru piektdien samazinājās no 1,1612 līdz 1,1596 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,3512 līdz 1,3527 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās no 154,42 līdz 153,71 jenai par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 85,93 līdz 85,73 pensiem par eiro.