Tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas samazinājās, investoriem pievēršot uzmanību uzņēmumu peļņai un gaidāmiem lēmumiem par procentlikmēm.

Centieni izbeigt Tuvo Austrumu karu otrdien bija strupceļā, kamēr ASV turpināja izskatīt Irānas jaunāko priekšlikumu par Hormuza šauruma atbloķēšanu, bet Irāna paziņoja, ka ASV vairs nevar diktēt politiku citām valstīm.

Irāna ir bloķējusi Hormuza šaurumu, kopš februāra beigās sākās ASV un Izraēlas triecieni Irānai.

ASV telekanāls CNN ziņoja, ka ASV prezidents Donalds Tramps diez vai pieņems Irānas priekšlikumu, un Katara brīdināja par “iesaldēta konflikta” iespējamību, ja netiks atrasts noteikts atrisinājums.

“Oracle” akcijas cena kritās par vairāk nekā 4%, bet “CoreWeave” akcijas cena saruka par 5,8%.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” otrdien kritās par 0,1% līdz 49 141,93 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka par 0,5% līdz 7138,80 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” samazinājās par 0,9% līdz 24 663,80 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,1% līdz 10 332,79 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,5% līdz 8104,09 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,3% līdz 24 018,26 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 3,7% līdz 99,93 ASV dolāriem par barelu. “Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 2,8% līdz 111,26 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena otrdien kritās par 2,4% līdz 43,59 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1721 līdz 1,1712 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3535 līdz 1,3515 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 159,42 līdz 159,64 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,60 līdz 86,64 pensiem par eiro.