“Finanšu tirgus pārņēma atvieglojuma vilnis pēc tam, kad postošas kara eskalācijas draudus nomainīja pagaidu pamiers,” sacīja “Wealth Club” galvenā investīciju stratēģe Suzanna Strītere.

Visvairāk tirgoto jēlnaftas marku cenas saruka par aptuveni 15% līdz apmēram 95 ASV dolāriem par barelu.

Investoru atvieglojums arī veicināja akciju cenu palielināšanos biržās.

Volstrītas trīs galvenie indeksi pieauga par vairāk nekā 2%, bet svarīgāko Eiropas biržu indeksu kāpums bija no 2,5% līdz 5,1%.

Tokijas biržā akciju cenas pieauga par 5,4%, bet Ķīnas biržu indeksi palielinājās par aptuveni 3%.

ASV dolāra vērtība samazinājās pret eiro, Japānas jenu un britu mārciņu, investoriem atgriežoties pie riskantākiem aktīviem.

ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” trešdien pieauga par 2,3% līdz 47 649,73 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” kāpa par 2,1% līdz 6755,68 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 2,5% līdz 22 576,95 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien pieauga par 2,5% līdz 10 608,88 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 kāpa par 4,5% līdz 8263,87 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par 5,1% līdz 24 080,63 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 16,4% līdz 94,41 ASV dolāram par barelu.

“Brent” markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 13,3% līdz 94,75 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes cena trešdien kritās par 14,9% līdz 45,30 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1595 līdz 1,1667 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3291 līdz 1,3405 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu kritās no 159,62 līdz 158,35 jenām par dolāru.

Eiro vērtība pret britu mārciņu samazinājās no 87,22 līdz 87,02 pensiem par eiro.