Kā informēja ĀM, ceturtdien un piektdien Sopotā notiekošās sanāksmes laikā ministri pārrunāja aktuālos reģiona drošības jautājumus, situāciju Ukrainā un transatlantiskās attiecības.

Baltijas jūras valstu ministri pauda pilnīgu solidaritāti ar Rumāniju un nosodīja Krievijas dronu triecienus Rumānijai.

Apspriežot drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, Uršuļskis norādīja, ka Krievijas retorika kļūst acīmredzami naidīgāka un konfrontējošāka.

Viņaprāt, pret Krieviju ir jādemonstrē vienotība un savstarpēja solidaritāte – gan Baltijas jūras reģionā, gan transatlantiskajā kopienā.

ĀM parlamentārais sekretārs pateicās sabiedrotajiem par atbalstu Latvijai, atspēkojot Krievijas dezinformācijas kampaņu saistībā ar dronu ielidošanu gaisa telpā.

Viņš uzsvēra, ka svarīgi stiprināt NATO aizsardzības un atturēšanas spējas, pielāgojot tās Krievijas radītajiem draudiem.

Latvijas skatījumā nepieciešams papildu stiprināt NATO Austrumu flangu, īpaši pretgaisa un pretdronu aizsardzības jomā.

Svarīgi ņemt vērā Ukrainas pieredzi un integrēt veiksmīgākos risinājumus Latvijas un citu NATO valstu aizsardzības industrijās.

Tā kā Ukraina ir BJVP novērotājvalsts, Uršuļskis aicināja stiprināt sadarbību civilās aizsardzības jomā un turpināt abpusēji noderīgu projektu īstenošanu, kas veicina sabiedrības noturību.

ĀM parlamentārais sekretārs arī uzsvēra, ka svarīga ir reģionāla sadarbība cīņā pret ārvalstu īstenoto informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI), kas būtu nosakāma par prioritāti nākamajai prezidentūrai.

Viņš sprieda, ka reģionālā pieeja varētu sniegt pievienoto vērtību, veicinot sabiedrības noturību.

Uršuļskis akcentēja, ka Latvija pievērš prioritāru nozīmi un aktīvi strādā, lai stiprinātu NATO un Eiropas Savienības (ES) Austrumu robežu.

Latvija strādā ar projektiem “Baltic Defence Line” un “Eastern Flank”, “Watch”, pretmobilitātes pasākumiem un pretdronu spēju attīstīšanu.

“Taču Eiropas austrumu robežas drošībai ir jābūt kopīgai ES un NATO prioritātei. Sagaidām raitu lēmumu pieņemšanu un projektu īstenošanu, kā arī finansiālu atbalstu,” pauda Uršuļskis.

Baltijas jūras valstu ārlietu ministri bija vienisprātis, ka jāpalielina spiediens uz Krieviju, lai vājinātu tās spēju turpināt agresijas karu Ukrainā.

ĀM parlamentārais sekretārs norādīja, ka ir būtiski stiprināt sankcijas pret Krievijas “ēnu floti” – gan stingrāk kontrolējot esošos ierobežojumus, gan ieviešot jaunas sankcijas, tostarp pilnīgu jūrniecības pakalpojumu aizliegumu naftas un naftas produktu eksportam.

Polija ir BJVP prezidējošā valsts no 2025. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam, kad to pārņems Islande.

BJVP dibināta 1992. gadā.

Tajā darbojas trīs Baltijas valstis, piecas Ziemeļvalstis, kā arī Polija, Vācija un Eiropas Komisija.