Kā ziņoja laikraksts, Krievija ar gāzes deficīta izraisīšanu Eiropā vēlējās panākt “Nord Stream 2” ātrāku nodošanu ekspluatācijā, nesaņemot Vācijas varasiestāžu sertifikāciju.

Laikraksts tādu informāciju ieguvis no 2021. gada Vācijas Ekonomikas ministrijas dokumenta.

Tajā pausts, ka Krievijas darbībām var būt “būtiskas sekas”, jo gāzes krātuvju piepildīšana notika lēnām.

Līdz 2021. gada jūlijam Krievijas valsts dabasgāzes koncerns “Gazprom” gāzes krātuves Eiropā bija piepildījis tikai līdz pusei, liecina Vācijas Ekonomikas ministrijas dokuments.

Toreizējais Vācijas ekonomikas ministrs Peters Altmaiers ieguva dokumentu un informēja par to valdības ministrus, liecina “Handelsblatt” rīcībā esošā informācija.

Pērn oktobrī Merkele plašsaziņas līdzekļiem apgalvoja, ka nebija ievērojusi neko, kas liecinātu, ka Krievija samazina gāzes piegādes Eiropai.

Kā vēsta laikraksts, 2021. gada oktobrī Krievijas diktators Vladimirs Putins devis valsts koncernam “Gazprom” rīkojumu palielināt gāzes piegādes Eiropas krātuvēm.

Tobrīd “Nord Stream 2” būvniecība bija gandrīz pabeigta, bet Krievija koncentrēja spēkus pie Ukrainas robežas.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 22. februārī tolaik jaunieceltā Vācijas kanclera Olafa Šolca valdība paziņoja, ka apturēs “Nord Stream 2” sertifikāciju.

“Gāzes cenu krīze Vāciju pārsteidza. Jau pirms Krievijas ofensīvas pret Ukrainu Berlīnei bija aizdomas, ka Kremlis manipulē ar gāzes tirgu. Tomēr valdība neko nedarīja,” teikts “Handelsblatt” rakstā.

Par Merkeles, kas Vācijas kancleres amatā bija no 2005. līdz 2021. gadam, valdības centieniem lobēt “Nord Stream 2” projektu raksta arī Vācijas izdevums “Bild”, kura žurnālistam Berlīnes administratīvā tiesa atļāva piekļūt 57 000 lappušu dokumentiem par Vācijas iestāžu atbalstu “Nord Stream 2”.

Dokumenti liecina, ka 2015. gadā Merkeles birojs, Vācijas Ārlietu ministrija Franka Valtera Šteinmeiera vadībā, Volfganga Šoibles vadītā Finanšu ministrija un Zigmāra Gabriela vadītā Ekonomikas un enerģētikas ministrija vienojās par “aktivitāšu plānu “Nord Stream 2″ politiskajam atbalstam”.

2022. gada septembrī tika uzspridzināti Krieviju un Vāciju pa Baltijas jūru savienojošie gāzesvadi “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2”.

Kopš tā laika turpinās izmeklēšana, taču tai vēl nav sniegts galīgs secinājums par sprādzienu cēloni.

Maskava un Rietumi ir vaino viens otru. Zviedrija un Dānija ir pārtraukušas izmeklēšanu, savukārt Vācijas izmeklēšana turpinās.