Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ziņojumā, kas balstīts uz ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā (HRMMU) darbu, uzsvērts, ka civilās infrastruktūras, tostarp skolu un slimnīcu, iznīcināšana ir sagrāvusi bērnu dzīves un pasliktinājusi bērnu dzīves apstākļus, būtiski ierobežojot piekļuvi izglītībai un veselības aprūpei.

Ziņojumā norādīts, ka no 2022.gada 24.februāra līdz 2024.gada 31.decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni un 1833 – ievainoti.

86% gadījumu traumas radušās sprādzienu radīto seku rezultātā.

Vislielākais cietušo skaits bija pirmajos kara mēnešos, tas samazinājās 2023.gadā, taču atkal pieauga 2024.gadā, Krievijai pastiprinot uzbrukumus, kā arī izmantojot tāldarbības raķetes un uzbrūkot no gaisa lielākām pilsētām.

Ziņojumā akcentēts, ka līdz 2024.gada decembrim vairāk nekā 3,6 miljoni cilvēku tika pārvietoti Ukrainas iekšienē, no kuriem aptuveni 737 000 ir bērni. 1,7 miljoni Ukrainas bērnu ir devušies bēgļu gaitās.

Savukārt līdz 2024.gada beigām karadarbībā nopostīti 13% Ukrainas dzīvojamā fonda, kas veicinājis mājokļu īres cenu kāpumu un padarījis tos mazāk pieejamus pārvietotām ģimenēm.

Tas arī apgrūtina piekļuvi pienācīgam mājoklim, pārtikai, veselības aprūpei un nodarbinātībai.

Ziņojumā norādīts, ka dokumentēti vismaz 1614 uzbrukumi mācību iestādēm, tā traucējot mācības 2,2 miljoniem skolēnu, kuri mācības apmeklēja klātienē. Tāpat dokumentēti vismaz 774 uzbrukumi veselības aprūpes iestādēm.

Ziņojumā skaidrots, ka bērnu piespiedu pārvietošana un deportācija ir pretrunā starptautiskajām humānajām tiesībām.

Krievija nesniedza informāciju par bērnu atrašanās vietu un liedza piekļuvi okupētajām teritorijām.

Krievijas juridiskās un administratīvās sistēmas uzspiešana okupētajām teritorijām arī ir pretrunā starptautiskajām humānajām tiesībām.

Ziņojumā klāstīts, ka bērnam piedzimstot, tika izsniegta Krievijas dzimšanas apliecība, un piekļuve veselības aprūpei, izglītībai un sociālā nodrošinājuma sistēmai bija uz Krievijas pilsonības pamata, tādējādi diskriminējot Ukrainas pilsoņus.

Piespiedu kārtā reģistrējot bērnus Krievijas pilsonībā, Ukrainas bērni tika spiesti zvērēt uzticību okupētājam.

Skolās tika uzspiesta Krievijas mācību programma, izmantojot propagandas materiālus un militāro apmācību,

skaidrots ziņojumā.

Savukārt Starptautiskā tiesa secināja, ka veids, kā Krievija īsteno izglītības sistēmu Krimā, iekļauj rasu diskrimināciju. Ukraiņu valodas lietošana un Ukrainas kultūras atbalstīšana tika uzskatīta par nelojalitātes pazīmi, tā liedzot bērniem vārda un kultūras identitātes brīvību.

ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs rekomendē starptautiskajai sabiedrībai turpināt sniegt Ukrainai finansiālu un tehnisku atbalstu, caur diplomātiskiem kanāliem veicināt deportēto bērnu meklēšanu un atgriešanu, atbalstīt pilsonisko sabiedrību un visus atbildības mehānismus.

Lai turpinātu atbalstīt ANO cilvēktiesību mehānismu darbu, 2024.gadā Latvija veica 150 000 eiro iemaksu ANO Cilvēktiesību uzraudzības misijas Ukrainā budžetā, kā arī 50 000 eiro iemaksu ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja budžetā.

ANO Augstais komisārs ziņojuma noslēgumā sniedz Krievijai desmit rekomendācijas, tai skaitā, nekavējoties pārtraukt karadarbību un izvest militāros spēkus no Ukrainas teritorijas, sniegt pilnu informāciju par pārvietotajiem un deportētajiem Ukrainas bērniem un pārtraukt viņu militāro apmācību.

Tāpat tas prasa pārtraukt diskrimināciju pret tiem, kas nav pieņēmuši Krievijas pilsonību, atjaunot piekļuvi mācībām ukraiņu valodā un Ukrainas kultūrai, nodrošināt reparācijas par pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un nodrošināt ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojam piekļuvi okupētajām teritorijām.

28. martā arī atklāta informācija, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija atcēlusi savu lēmumu nekavējoties pārtraukt finansējumu ASV programmai, kuras mērķis ir dokumentēt Krievijas kara noziegumus un kas tika izmantota Krievijas deportēto ukraiņu bērnu meklēšanā, vēsta laikraksts “Washington Post”, atsaucoties uz ASV amatpersonām, kas ir pazīstamas ar šo situāciju.

Programma “Conflict Observatory”, izmantojot satelītattēlus, biometriskos datus un tiesu medicīnas instrumentus, cita starpā seko līdzi Ukrainas bērnu masveida deportācijai uz Krievijas kontrolētajām teritorijām.

Jau savāktie pierādījumi par kara noziegumiem ir palīdzējuši vairākās krimināllietās, arī Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) lietā pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Programmai “Conflict Observatory” tagad ir vēl sešas nedēļas, lai pabeigtu arhīvu nodošanu Eiropolam.

Tas ļaus izmantot savāktos datus, lai izmeklētu Krievijas noziegumus gan Ukrainā, gan ārpus tās.

“Conflict Observatory” jau apkopojusi datus par vairāku tūkstošu pazudušo Ukrainas bērnu identitāti un atrašanās vietām Krievijā vai okupētajās teritorijās.

Trampa administrācija iepriekš bija aizliegusi nodot savāktos pierādījumus prokuroriem, kas izskata krimināllietas par Krievijas kara noziegumiem, arī Putina lietu par Ukrainas bērnu nelikumīgu deportēšanu kara laikā.

“Conflict Observatory” finansē ASV Valsts departaments, un to vada Jēla universitātes Humanitāro pētījumu laboratorija.

Tā bija viena no tūkstošiem programmu, kas tika pārtrauktas pēc Valdības efektivitātes departamenta (DOGE) budžeta nodaļas vadītāja Pītera Maroko rīkojuma.

Taču liela politiķu grupa, arī Kongresa demokrāti un republikāņi, kā arī evaņģēliskie kristieši pārliecināja Trampa administrāciju pārskatīt lēmumu un uz laiku saglabāt “Conflict Observatory”.

Programmas darbinieki sagaida, ka tās finansējumu tagad pārņems Eiropas valdības.