Pēc trīs gadus ilgušām sarunām dalībvalstis apstiprināja ANO konvenciju cīņai pret kibernoziedzību.

Tagad tā tiks iesniegta Ģenerālajai asamblejai oficiālai pieņemšanai.

“Es uzskatu, ka dokumenti (..). ir pieņemti. Liels paldies, bravo visiem!” sacīja konvencijas sagatavošanas komitejas priekšsēdētāja Alžīrijas diplomāte Fauzia Mebarki.

Komiteja tika izveidota, neraugoties uz ASV un Eiropas pretestību, pēc tam, kad 2017. gadā sākotnēji to ierosināja Krievija.

Jaunā vienošanās stāsies spēkā, tiklīdz to ratificēs 40 dalībvalstis, un tās mērķis ir “efektīvāk un iedarbīgāk novērst un apkarot kibernoziedzību”.

Taču jaunās konvencijas pretinieki – neparasta cilvēktiesību aktīvistu un lielo tehnoloģiju uzņēmumu alianse – bažījas, ka tā var kļūt par globālu uzraudzības līgumu un tikt izmantota represiju īstenošanai.

Konvencija paredz, ka dalībvalsts, izmeklējot jebkuru noziegumu, par kuru saskaņā ar valsts likumiem var tikt piespriests vismaz četru gadu cietumsods, var lūgt citas valsts iestādēm jebkādus elektroniskus pierādījumus, kas saistīti ar noziegumu, kā arī pieprasīt datus no interneta pakalpojumu sniedzēja.