Vienošanās par Starptautisko ūdeņu līgumu tika panākta pēc 36 stundu sarunu maratona ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.

Līgums attiecas uz starptautiskajiem ūdeņiem, kuros visām valstīm ir tiesības kuģot, zvejot un veikt pētījumus. Pašlaik tikai 1,2% šo ūdeņu ir aizsargāti.

Pēdējās desmitgadēs dramatiski pieaudzis kaitējums, ko okeānu un jūru ekosistēmām nodara klimata pārmaiņas, pārmērīga nozveja un kuģu satiksme.

Sarunas par Starptautisko ūdeņu līgumu ilga desmit gadus, jo bija nesaskaņas par finansējumu un zvejas tiesībām.

Jaunais līgums noteiks ierobežojumus nozvejas apmēriem, kuģošanas maršrutiem un derīgo izrakteņu meklēšanai vairāk nekā 200 metrus zem jūras līmeņa.

Vienošanos par līgumu apsveica Eiropas Savienības vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīniijs Sinkevičs, nodēvējot to par “vēsturisku brīdi mūsu okeānam”.

“Mēs speram izšķirošu soli uz priekšu, lai aizsargātu jūras iemītniekus un bioloģisko daudzveidību, kas ir būtiski svarīga mums un nākamajām paaudzēm,” uzsvēra Sinkevičs.

Tomēr varētu paiet vēl vairāki gadi, kamēr Starptautisko ūdeņu līgums tiks parakstīts un ratificēts.

Iepriekšējā šāda mēroga vienošanās par okeānu un jūru aizsardzību – ANO Jūras tiesību konvencija – tika parakstīta 1982.gadā.