ANO ģenerālsekretārs reizi gadā sagatavo sarakstu ar valstīm un grupējumiem, kas nogalina un apdraud bērnus.

Tajā bijusi iekļauta, piemēram, separātistu kustība Kačinas Neatkarības organizācija, kas desmitgadēm ilgi cīnās pret Mjanmas armiju un atbalsta pretošanos militārajai huntai.

Pērn sarakstā tika iekļauta Krievija par rīcību kara Ukrainā laikā.

Pēc ģenerālsekretāra ieteikuma Drošības padome var lemt par vēršanos pret agresoru, tomēr piecām padomes dalībvalstīm – ASV, Krievijai, Lielbritānijai, Francijai un Ķīnai – ir veto tiesības.

Pērn Krievija bloķēja jebkādu rīcību saistībā ar tās uzbrukumiem bērniem, skolām un slimnīcām Ukrainā.

Savukārt ASV ir atturējušās no stingra nosodījuma savai sabiedrotajai Izraēlai, kas pēc “Hamās” 7. oktobrī sarīkota slaktiņa sāka plašu operāciju pret kaujinieku grupējumu Gazas joslā.

Gutērreša preses sekretārs Stefans Dižarriks žurnālistiem apstiprināja, ka ANO ģenerālsekretāra biroja vadītājs piektdien informēja Izraēlas vēstnieku ANO Giladu Erdanu par to, ka nākamnedēļ Drošības padomei tiks nosūtīts ziņojums, kurā būs iekļauta arī Izraēla.

Sarakstā būs arī “Hamās” un grupējums “Palestīniešu islāma džihāds”

Erdans publicēja paziņojumu, kurā nosodīja Gutērreša lēmumu, sakot, ka tas “tikai dos “Hamās” cerību izdzīvot un paplašināt karu un ciešanas”.

Astoņu mēnešu laikā, kopš Izraēla sāka ofensīvu pret “Hamās”, ir pieaudzis starptautiskais nosodījums Izraēlai par civiliedzīvotāju upuriem Gazas joslā.

ANO aģentūras trešdien brīdināja, ka vairāk nekā vienam miljonam palestīniešu Gazas joslā jau jūnija vidū draud visaugstākā līmeņa bads, ja karadarbība turpināsies.