Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Ženēvā ceturtdien ANO Cilvēktiesību padomē prezentēs ziņojumu par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu vārdā uzrunu diskusijā lasīs Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna.

Ziņojumā komisija uzsver, ka Krievijas varas iestāžu īstenotās Ukrainas bērnu nelikumīgās deportācijas un piespiedu pārvietošanas ir noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi. Tāpat šo bērnu piespiedu pazušanas ir noziegums pret cilvēci un nepamatoti kavētā bērnu repatriācija ir kara noziegums.

Komisija ir pārliecināta, ka deportācijas un pārvietošanas uz Krieviju un tās iekšienē īstenotas saskaņā ar Krievijā iepriekš izstrādātu politiku un plānu. Praktisko pusi koordinēja Krievijas varas iestādes visaugstākajā līmenī, tostarp Putins un viņam tieši pakļautās struktūras.

Ziņojumā akcentēts, ka Krievijas varas iestādes nav izveidojušas sistēmu, kas sekmētu bērnu atgriešanos ģimenēs un Ukrainā. Lielākā daļa no bērniem nav atgriezušies. Bērnu atrašana un to atgriešanas panākšana ir atstāta ģimeņu ziņā. Iespējas atgriezties praktiski nav institūcijās esošajiem bērniem, īpaši mazākiem bērniem vai bērniem ar invaliditāti.

Krievijas bruņotajos spēkos cīņai Ukrainā savervētos 16 valstu – Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Ēģiptes, Ganas, Indijas, Irākas, Jemenas, Kazahstānas, Kenijas, Kubas, Nepālas, Somālijas, Šrilankas, Tadžikistānas, Turcijas – pilsoņus Krievijas varas iestādes vai civiliedzīvotāji to vārdā ir maldinājuši un atvilinājuši, solot darbu vai citus peļņu nesošus piedāvājumus, norāda komisija.

Tāpat ziņojumā minēts, ka Krievijas bruņotie spēki nežēlīgu seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm izmanto kā dominēšanas un spīdzināšanas instrumentu. Komisija pieļauj, ka Krievijas bruņotajos spēkos esošās plašās un sistemātiskās vardarbības nostiprināšanās neizbēgami ietekmēs iedzīvotājus.

Komisija secinājusi, ka Krievijā un Krievijas pagaidu okupētajās Ukrainas teritorijās, liedzot iedzīvotājiem un karagūstekņiem tiesības uz taisnīgu tiesu, Krievijas varas iestādes ir izdarījušas nopietnus starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kas ir kara noziegumi.

ANO Neatkarīgo starptautisko izmeklēšanas komisiju par Ukrainu ANO Cilvēktiesību padome izveidoja 2022. gada 4. martā, lai izmeklētu visus iespējamos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus un ar tiem saistītos noziegumus Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā.