Daudzi diplomāti pauda satraukumu par situācijas pasliktināšanos, norādot uz daudziem pārkāpumiem, arī tādiem, kas varētu tikt pielīdzināti noziegumiem pret cilvēci.

Norvēģijas vēstnieks Tormods Endresens mudināja Baltkrieviju “izbeigt sistemātiskās represijas – politiski motivētu kriminālvajāšanu, arī politisko oponentu un viņu ģimeņu aizturēšanu, spīdzināšanu un vajāšanu”.

Lielbritānijas vēstniece cilvēktiesību jautājumos Eleonora Sandersa sacīja, ka viņas valsts ir “dziļi satraukta par to, ka Baltkrievijā turpinās cilvēktiesību sagrāve”.

Sandersa nosodīja “plaši izplatītās represijas pret pilsonisko sabiedrību, neatkarīgajiem medijiem un politisko opozīciju”, kas Baltkrievijā noris kopš 2020. gada.

Lielbritānijas pārstāvei pievienojās arī daudzu citi diplomāti.

Vispārējā periodiskā pārskata gaitā, kas ik pēc dažiem gadiem jāveic visām 193 ANO dalībvalstīm, Baltkrievijas ārlietu ministra vietnieks Igors Sekreta noraidīja kritiku kā “iejaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās”.

Atbilstoši cilvēktiesību organizāciju aplēsēm Baltkrievijā aiz restēm joprojām atrodas aptuveni 1000 politieslodzīto.

Diktators Aleksandrs Lukašenko iznīcinājis neatkarīgos medijus, apspiedis opozīciju un pilsonisko sabiedrību un ir izveidojis ciešu aliansi ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

Vairāki diplomāti aicināja Baltkrieviju pārtraukt atbalstu, ko tā sniedz Krievijai tās karā Ukrainā.