Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Ārlietu ministrijā, ziņojumā secināts, ka cilvēktiesību situācija Krievijā pastāvīgi pasliktinās.

Krievijas varas iestādes ir īstenojušas apzinātu stratēģiju opozīcijas izskaušanai, izmantojot pastiprinātu cenzūru, politiski motivētas kriminālizmeklēšanas, kā arī paplašinot subjektu loku likumiem par “ārvalstu aģentiem” un “nevēlamām personām”.

Katzarova norādījusi, ka žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji un opozīcijas pārstāvji ir ieslodzīti, spīdzināti un tiem piespriesti ilgi cietumsodi, savukārt pilsoniskā telpa ir sistemātiski un mērķtiecīgi iznīcināta.

Viņa uzsvēra, ka Krievijas varas iestādes ir likvidējušas tiesu varas, likumdevēju un tiesībaizsardzības institucionālo neatkarību, pakļaujot tās tiešai politiskai kontrolei.

Ziņojumā klāstīts, ka valsts iestādes kļuvušas par represiju un kara instrumentiem. Savukārt Krievijas iekšējo represiju stratēģija uztur agresiju ārvalstīs un nesodāmības apziņu.

Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka jebkuras miera sarunas un process jābalsta uz atbildības un taisnīguma nodrošināšanu, kā arī visu Ukrainas iedzīvotāju, Ukrainas un Krievijas karagūstekņu, deportēto Ukrainas bērnu un visu Krievijas politieslodzīto atbrīvošanu.

Krievijas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku, drošības spēku, ieslodzījuma vietu darbinieku un bruņoto spēku locekļu pielietotā plašā un sistemātiskā spīdzināšana un nežēlīgā izturēšanās ir endēmiska.

Veselības aprūpes speciālisti piedalās un īsteno visnežēlīgāko spīdzināšanu, īpaši pret Ukrainas ieslodzītajiem, pausts ziņojumā.

Tajā arī minēts, ka “ārvalstu aģentu” sarakstā iekļautas 1040 personas un organizācijas, par nevēlamām pasludinātas 245 organizācijas, tai skaitā sešas trimdā krievu dibinātas organizācijas un tādas starptautiskas organizācijas kā “Reportieri bez robežām”, “Amnesty International”, “Britu Padome”, Jēlas Universitāte, Eltona Džona AIDS fonds, kā arī 195 plašsaziņas līdzekļi.

Ziņojumā klāstīts, ka sākta arī neatkarīgo mediju iekļaušana “teroristisko organizāciju” sarakstā, savukārt ieslodzīti 50 mediju darbinieki, tādējādi Krievija kļuvusi par trešo lielāko žurnālistu ieslodzītāju pasaulē.

Vismaz 23 žurnālisti notiesāti par to, ka ziņojuši par Krievijas karu Ukrainā, pret vismaz 912 personām ierosinātas krimināllietas politisku apsvērumu dēļ, intensificējušās represijas pret kultūras darbiniekiem, vismaz 41 persona aizturēta.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka aizliegti vairāk nekā 1,2 miljoni interneta resursu, bloķētas “WhatsApp” un “Signal” lietotnes, “WhatsApp” un vēl 11 ziņojumapmaiņas lietotnēm ir likts uzglabāt lietotāju datus un kopīgot tos ar Krievijas tiesībaizsardzības iestādēm.

Dokumentēti vismaz 258 spīdzināšanas gadījumi, ko īstenojušas tiesībaizsardzības iestādes, ieslodzījuma vietu personāls un ieslodzītie, kas rīkojušies pēc cietuma administrācijas rīkojumiem, bet 51 personai piemēroti piespiedu psihiatriskie pasākumi.

ANO Cilvēktiesību padome īpašās ziņotājas par cilvēktiesību situāciju Krievijā mandātu izveidoja 2022. gada oktobrī.

Īpašās ziņotājas mandātā ir uzraudzīt cilvēktiesību situāciju Krievijā, vākt, apkopot, pārbaudīt un izvērtēt sniegto informāciju par cilvēktiesībām, tajā skaitā to, ko sniegusi kā Krievijā, tā ārpus tās esošā Krievijas pilsoniskā sabiedrība, sniegt rekomendācijas cilvēktiesību aizsardzībai un ievērošanai, sadarboties ar ANO cilvēktiesību mehānismiem, ziņot ANO Cilvēktiesību padomei un ANO Ģenerālajai asamblejai.