Kamēr tiek izskatīta Trampa administrācijas apelācija par tirdzniecības tiesas spriedumu, muitas nodevas paliek spēkā.

Apelācijas tiesa arī uzdeva pusēm līdz jūnija sākumam rakstiski iesniegt savus argumentus.

Tramps ir paudis gatavību iesniegt sūdzību arī ASV Augstākajā tiesā gadījumā, ja viņa administrācija apelācijas tiesā tomēr zaudētu.

“ASV starptautiskās tirdzniecības tiesas spriedums ir tik nepareizs un tik politisks! Cerams, ka Augstākā tiesa šo briesmīgo, valsti apdraudošo lēmumu atcels ātri un izlēmīgi,” Tramps ceturtdien ierakstīja savā sociālajā tīklā “Truth Social”.

Jau ziņots, ka ASV Federālā starptautiskās tirdzniecības tiesa trešdien atzina, ka Tramps, nosakot lielāko daļu muitas importa tarifu, pārkāpis savas pilnvaras, tādēļ tiesa likusi šos tarifus bloķēt.

Tiesa deva Trampa administrācijai desmit dienas, lai apturētu tarifu darbību, tomēr lielākā daļa tarifu jau ir apturēti, lai, kā paziņojis Tramps, ASV varētu sarunās panākt tirdzniecības vienošanas ar valstīm, kurām šie tarifi tika noteikti.

Trampa administrācija tirdzniecības tiesas spriedumu pārsūdzēja apelācijas tiesā jau dažas minūtes pēc tā pasludināšanas.

Ja apelācijas tiesa atstās spēkā tirdzniecības tiesas spriedumu, to vēl varēs pārsūdzēt ASV Augstākajā tiesā.

Arī tad, ja ASV administrācija tiesas prāvās uzvarēs, tirdzniecības tiesas spriedums tiek uzskatīts par būtisku triecienu Trampa ekonomikas politikai.

Tirdzniecības tiesas spriedumā teikts, ka 1977.gada Starptautiskais ārkārtējo ekonomisko pilnvaru likums, uz kuru Tramps atsaucās, nosakot tarifus, tomēr nedod viņam šādas pilnvaras tarifu noteikšanā.

Vēl tiesa norādīja, ka ASV konstitūcija piešķir Kongresam ekskluzīvas pilnvaras regulēt tirdzniecību ar citām valstīm, un prezidenta pilnvarām aizsargāt ekonomiku nav lielāks spēks par Kongresa pilnvarām.

Tiesa nolēma apturēt Trampa ārkārtējo ekonomisko pilnvaru ietvaros noteiktos muitas tarifus importam no daudzām valstīm, tostarp tos, kas tika izsludināti 2.aprīlī – dienā, kuru Tramps nodēvēja par “Atbrīvošanas dienu”.

Spriedums paredz apturēt 30% muitas nodevas Ķīnai, 25% tarifus dažām precēm, kas importētas no Meksikas un Kanādas, un 10% tarifu vairumam preču, kas tiek importētas ASV.

Tomēr tas neattiecas uz 25% tarifu automobiļiem, auto detaļām, tēraudam un alumīnijam.

Prasība, ko piecu mazo uzņēmumu vārdā, kuri importē preces no valstīm, uz kurām attiecas tarifi, iesniedza bezpeļņas juridiskā firma “Liberty Justice Center”, bija pirmā nozīmīgā sūdzība tiesā par Trampa noteiktajiem tarifiem. Arī vairāki ASV štati pievienojušies šai prasībai.

Šī ir viena no vairākām tiesas prāvām, kas vērstas pret Trampa administrācijas tirdzniecības politiku.