Pirmdiena, 29. aprīlis Raimonds, Laine, Vilnis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Aprit 75. gadskārta kopš NATO dibināšanas

Ceturtdien aprit 75. gadskārta kopš NATO dibināšanas, kas Briselē tika atzīmēta ar svinīgu ceremoniju.

Aprit 75. gadskārta kopš NATO dibināšanas
04.04.2024 16:45

LETA

Atslēgvārdi

Pēc vainaga nolikšanas, pieminot kritušos NATO dalībvalstu karavīrus, alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka Savienotās Valstis un Eiropa ir viena otrai nepieciešamas.

“Eiropai tās drošībai ir nepieciešama Amerika,” sacīja Stoltenbergs. “Tajā pašā laikā arī Ziemeļamerikai nepieciešama Eiropa. Eiropas sabiedrotie, vairojot Amerikas varu, nodrošina pasaules līmeņa armijas, plašus izlūkošanas tīklus un unikālas diplomātiskās iespējas.”

Atzīstos ilgstošo ASV neapmierinātību ar nepietiekamo eiropiešu ieguldījumu kolektīvajā aizsardzībā, viņš norādīja, ka “godīga nastas” sadalīšana ir būtiska un ka Eiropai aizsardzībā ir “jāiegulda vairāk, daudz vairāk”.

“Šogad vairākums NATO sabiedroto aizsardzībā ieguldās vismaz 2% no sava IKP,” piebilda alianses ģenerālsekretārs.

Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka NATO ASV nodrošina “vairāk draugu un vairāk sabiedroto nekā jebkurai citai lielvalstij”.

“Es neticu vientuļai Amerikai, tāpat kā neticu vientuļai Eiropai,” atzina Stoltenbergs.

Ceremonija vienlaikus bija veltīta arī vairākām gadskārtām, kas ap šo laiku aprit kopš Austrumeiropas valstu, tajā skaitā Latvijas, pievienošanās aliansei.

“Krievija atkal ir uz kara takas,” uzstājoties NATO galvenajā mītnē ar runu, kas bija veltīta viņa valsts uzņemšanai aliansē 1999.gada martā, uzsvēra Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis. “Taču, par laimi, mēs tagad esam kā draugi mājās demokrātiju kompānijā, atkal stājoties pretī [Krievijai] kā klints.”

Ceturtdienas svinībās piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, kurš, apsveicot aliansi jubilejā, tomēr uzsvēra, ka viņa “šodienas galvenais vētījums būs [zenītraķetes] “Patriot”,” ko Kijiva joprojām nav saņēmusi pietiekamā daudzumā, lai efektīvi pretotos Krievijas bandītiskajiem gaisa uzlidojumiem un raķešu apšaudēm.

“Ukraiņu dzīvību glābšana, Ukrainas ekonomikas glābšana, Ukrainas pilsētu glābšana ir atkarīga no “Patriot” un citu aizsardzības sistēmu pieejamības,” norādīja Kuleba.

Sākoties Aukstajam karam, 11 rietumvalstis 1949.gadā dibināja aizsardzības aliansi – Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju (NATO), kuras galvenais uzdevums bija atturēt no tālākas ekspansijas komunistisko PSRS. Tagad pēc Somijas un Zviedrijas nesenās pievienošanās aliansē ir jau 32 dalībvalstis.

Saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu uzbrukums jebkurai NATO dalībvalstij uzskatām par uzbrukumu visai aliansei.

Līdz šim 5.pants ticis iedarbināts tikai vienu reizi – pēc 2002. 11.septembra teroristu uzbrukuma ASV.

04.04.2024 16:45

LETA

Atslēgvārdi
Dalies ar šo ziņu
Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz