Lai gan ar Vašingtonas starpniecību uzsāktas trīspusējās Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju sarunas, tās faktiski nav nesušas nekādus rezultātus, jo Maskava neatkāpjas no savām absurdajām prasībām un neizrāda nekādu patiesu vēlmi karu izbeigt.

Saskaņā ar ASV domnīcas “Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs” (CSIS) janvāra ziņojumu abas puses karadarbībā zaudējušas 1,8 miljonus kritušo, ievainoto un bezvēsts pazudušo.

Krievija laikā no 2022. gada februāra līdz 2025. gada decembrim zaudējusi 1,2 miljonus karavīru, tajā skaitā 350 000 kritušo. Tie ir lielākie zaudējumi, kādus cietusi kāda lielvara kopš Otrā pasaules kara.

CSIS lēš, ka Ukraina zaudējusi 500 000 līdz 600 000 karavīru, tajā skaitā 140 000 kritušo.

Tikmēr ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija uzskaitījusi 14 999 Ukrainas civiliedzīvotājus, kurus noslepkavojuši krievu iebrucēji, taču atzīst, ka bojāgājušo skaits, visticamāk, ir lielāks.

Vairāk nekā 40 600 civilistu guvuši ievainojumus. Starp nogalinātajiem ir vismaz 763 bērni.

Pagājušais gads civilistiem bijis asiņainākais kopš 2022. gada. 2025. gadā Ukrainā gāja bojā 2514 civilisti, bet 12 142 guva ievainojumus, kas ir par 31% vairāk nekā 2024. gadā.

Saskaņā ar ASV Kara pētījumu institūta datiem Krievija ir okupējusi 19,1% Ukrainas teritorijas, ieskaitot Krimas pussalu un Donbasa daļu, ko krievi bija sagrābuši jau līdz 2022. gadam.

Pērn iebrucējiem izdevās sagrābt tikai 0,79% Ukrainas zemes, neskatoties uz lielajiem dzīvā spēka un tehnikas zaudējumiem.

Tikmēr Rietumu palīdzība Ukrainai pērn sarukusi par 13%, salīdzinot ar atbalsta vidējo ikgadējo apjomu laikā no 2022. līdz 2024. gadam, liecina Ķīles institūta aplēses.

Pēc atgriešanās Baltajā namā pagājušā gada janvārī ASV prezidents Donalds Tramps apturējis militāro palīdzību Ukrainai, kas tiek apmaksāta no Savienoto Valstu līdzekļiem.

Eiropas valstis, cenšoties segt šo iztrūkumu, 2025. gadā palielināja militāro palīdzību par 67%.

Savukārt starptautiskā humānā un finansiālā palīdzība Ukrainai salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem gadiem pērn sarukusi par 5%.

Pirms kara Ukrainas iedzīvotāju skaits pārsniedza 40 miljonus, bet Krievijas agresijas rezultātā savu valsti pametuši 5,9 miljoni ukraiņu.

Aptuveni 5,3 miljoni no tiem raduši patvērumu Eiropā, liecina dati, ko februārī publicējis ANO birojs Ukrainā.

Vēl 3,7 miljoni ukraiņu, kas bijuši spiesti pamest savas mājas, apmetušies citviet Ukrainā.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem krievu agresori laikā no atkārtotā iebrukuma sākuma līdz šī gada 11. februārim veikuši 2851 uzbrukumu, kas skāris Ukrainas veselības aprūpes sistēmu.

Tajā skaitā krievi devuši 2347 triecienus veselības aprūpes iestādēm, ātrās palīdzības automašīnām un medikamentu noliktavām.