Gandrīz puse no 30 rādītājiem, pēc kuriem tiek vērtēta demokrātija ASV, šobrīd ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim kopš 1975. gada, kad tika sākta datu apkopošana par demokrātijas stāvokli pasaulē. Starp šiem kritērijiem ir preses brīvība, vārda brīvība, piekļuve tiesu sistēmai un tiesu neatkarība, teikts ziņojumā “Global State of Democracy 2026”.

Ziņojumā brīdināts, ka demokrātijas lejupslīde pasaulē palielina arī vardarbīgu konfliktu risku, turklāt demokrātisko institūciju vājināšanās apdraud gadu desmitiem ilgušo progresu virzībā uz to, ko pētnieki dēvē par “demokrātisko mieru”.

Laika posmā no 2020. līdz 2025. gadam 57% valstu vismaz vienā no galvenajiem demokrātijas rādītājiem piedzīvoja lejupslīdi. 2025. gads bija 11. gads pēc kārtas, kurā vairāk valstu piedzīvoja demokrātijas rādītāju pasliktināšanos nekā uzlabojumus. Tas ir ilgākais nepārtrauktais kritums kopš 1975. gada, kad “International IDEA” sāka šādu datu vākšanu.

Tiesu neatkarība pasaulē ir samazinājusies līdz zemākajam līmenim pēdējo 36 gadu laikā, savukārt uzticamu vēlēšanu rādītāji ir zemākie pēdējo 30 gadu laikā, secinājusi “International IDEA”. Vārda brīvība, preses brīvība un piekļuve tiesu sistēmai arī ir zemākajā līmenī pēdējo vairāk nekā 30 gadu laikā.

Tiesiskums ir joma, kurā demokrātijas rādītāji pasaules mērogā ir visvājākie, proti, 71 valsts (41% no novērtētajām valstīm) tika novērtēta kā valsts ar zemiem rādītājiem.

Ziņojumā brīdināts, ka valstīs, kurās ir saglabājušās dažas demokrātiskas procedūras, bet trūkst patiesas politiskās konkurences vai realizējamu tiesību, pastāv īpaši augsts konflikta risks.

“International IDEA” uzskata, ka demokrātijas atbalstīšanai starptautiskā līmenī būtu jāpiešķir valsts drošības prioritātes statuss, jo pat nelielas investīcijas varētu palīdzēt mazināt apstākļus, kas izraisa konfliktus.

Ziņojumā “Global State of Democracy 2026” secināts, ka Eiropa joprojām ir pasaulē vislabāk funkcionējošais demokrātiskais reģions, taču arvien pieaug problēmas, jo īpaši saistībā ar pilsoniskajām brīvībām, piekļuvi tiesu sistēmai un uzticamām vēlēšanām.

Āfrikā un Rietumāzijā demokrātijas rādītājos novērojamas vairāk problēmu nekā uzlabojumu, un īpašas bažas rada militārās huntas Rietumāfrikā.

Amerika, izņemot Savienotās Valstis, kopumā saglabāja stabilitāti, lai gan polarizācija, dezinformācija un uzticības samazināšanās varasiestādēm joprojām rada problēmas.

Ja neņem vērā Afganistānu un Mjanmu, Āzijā un Klusā okeāna reģionā tika novērots vairāk uzlabojumu nekā neveiksmju, turklāt ievērojami uzlabojumi demokrātijas jomā tika fiksēti Bangladešā un Šrilankā. Tāpat tika novērotas pozitīvas pazīmes par demokrātijas atdzimšanu tādās valstīs kā Bangladeša, Nepāla, Polija, Šrilanka un Sīrija, lai gan šis progress joprojām tiek vērtēts kā nestabils.