Milejs, kura labējā partija parlamentā ir mazākumā, kopš stāšanās amatā 2023.gada decembrī ir izdevis 22 dekrētus, lai īstenotu iecerētos taupības pasākumus.

Kongresa apakšnams Deputātu palāta pieņēma grozījumu likumprojektam, kas regulē prezidenta dekrētus, ar 140 balsīm par un 80 pret, 17 deputātiem atturoties.

Šis likumprojekts, kuru jau pirms tam pieņēma Kongresa augšpalāta Senāts, paredz, ka prezidenta dekrētu var atcelt pat viena Kongresa palāta.

Iepriekš prezidenta rīkojuma atcelšanai bija nepieciešams, lai par to nobalsotu abas Kongresa palātas.

Likumprojekts atkal tiks nodots Senātam, kur ir gaidāma tā apstiprināšana.

Šis balsojums ir jauns trieciens 54 gadus vecajam Milejam, kuram jātiek galā ar skandāliem viņa partijā, peso kursa kritumu, kura dēļ viņš septembrī bija spiests lūgt ASV finansiālu palīdzību, un trim iepriekšējiem Kongresa balsojumiem, kas atcēla viņa veto finansējuma palielināšanai vairākās jomās.

Milejs nāca pie varas, solot atdzīvināt Argentīnas ekonomiku un ierobežot inflāciju. Viņš ir spējis samazināt augsto inflāciju un radīt budžeta pārpalikumu, ievērojami samazinot valsts izdevumus.

Milejs, kurš prezidenta vēlēšanu kampaņā pozicionēja sevi kā kandidātu ārpus sistēmas, ir nosaucis Kongresu par “žurku midzeni”, bet tā deputātus – par “politisku kastu”.

Milejam liels pārbaudījums būs arī 26.oktobrī paredzētās vidustermiņa vēlēšanas, kurās tiks ievēlēta puse Deputātu palātas un trešdaļa Senāta.

Mileja partija “La Libertad Avanza” (“Brīvība virzās uz priekšu”) septembra sākumā cieta sakāvi Buenosairesas provinces likumdošanas sapulces vēlēšanās, kas tika uzskatītas par Mileja popularitātes lakmusa testu. Tajās uzvarēja centriski kreisā peronistu kustība.