Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri Ararats Mirzojans un Džeihuns Bairamovs divas dienas Berlīnē tikās sarunās, ko rīkoja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

Vācijas ministre cildināja pušu “drosmīgos soļus” miera līguma virzienā.

Armēnijai un Azerbaidžānai ir “liela interese kopā turpināt risināt neatrisinātos jautājumus un šī mērķa labad tikties atkal”, piektdien apliecināja Vācijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre.

Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministrijas paziņojumā ceturtdien pauda, ka vēlas “turpināt sarunas par neatrisinātajiem jautājumiem”.

Vienošanās turpināt sarunas ir “ļoti laba zīme”, norādīja Vācijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre.

Abas puses vēlas strādāt “soli pa solim” miera līguma virzienā, viņa piebilda.

Sarunas Berlīnē seko negaidītajām Armēnijas un Azerbaidžānas līderu tiešajām sarunām Minhenes drošības konferences gaitā.

Vācijas kancleram Olafama Šolcam darbojoties kā starpniekam, Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs vienojās risināt miera sarunas.

Spriedze abu valstu attiecībās saglabājas augsta, kopš Baku septembrī vienas dienas ofensīvas laikā pārņēma kontroli pār “de facto” neatkarīgo armēņu Kalnu Karabahas republiku.

Operācija izraisīja lielākās daļas Kalnu Karabahas iedzīvotāju – vairāk nekā 100 000 cilvēku – masveida izceļošanu uz Armēniju.

Erevāna ir nobažījusies, ka Azerbaidžāna, ko iedrošinājuši panākumi Karabahā, varētu iebrukt Armēnijas teritorijā, lai izveidotu savienojumu ar Nahičevanas anklāvu.

Pašinjans un Alijevs iepriekš pieļāva, ka miera līgums tiks parakstīts līdz pagājušā gada beigām, taču miera sarunās, kas noritēja ar starptautisko vidutāju atbalstu, gūt izrāvienu neizdevās.