Spriedze abu valstu attiecībās nav rimusi kopš Azerbaidžāna pagājušā gada septembrī zibenīgas militāras operācijas rezultātā atguva kontroli pār Kalnu Karabahu, ko trīs desmitgades kontrolēja armēņu separātisti.

Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestādes pēc kapitulācijas paziņoja par pašlikvidāciju un šo teritoriju pameta faktiski visi armēņu iedzīvotāji, kas aizbēga uz Armēniju.

“Mūsu analīze rāda, ka Azerbaidžāna vēlas dažos robežas sektoros sākt karadarbību nolūkā militāro eskalāciju izvērst pilna mēroga karā pret Armēniju,” valdības sēdes laikā izteicās Pašinjams.

“Šos nolūkus var nolasīt visos Azerbaidžānas paziņojumos un darbībās,” piebilda Armēnijas premjers.

Erevāna bažījas, ka Baku, iedvesmojoties no panākumiem Kalnu Karabahā, var iebrukt Armēnijas teritorijā, lai izveidotu sauszemes koridoru uz Nahčivanas eksklāvu.

Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kas februārī tika ievēlēts uz vēl vienu pilnvaru termiņu, savā inaugurācijas runā trešdien paziņoja, ka teritoriālas pretenzijas lolojot Armēnija, nevis Azerbaidžāna.

“Mums nav teritoriālu pretenziju pret Armēniju, un viņiem vajadzētu atteikties no savām pretenzijām. Runāšana ar mums šantāžas valodā tiem dārgi maksās,” norādīja Alijevs.

Iepriekš gan Pašinjans, gan Alijevs apgalvoja, ka miera līgumu starp abām valstīm iespējams noslēgt vēl līdz pagājušā gada beigām, taču ar starptautisko starpniecību organizētās sarunas nav devušas rezultātus.

Kā ziņots, otrdien abas puses viena otru apsūdzēja robežincidenta izraisīšanā, kurā tika nogalināti četri armēņu karavīri.