“Berlīne ir parādījusi, ka mēs neesam gatavi šāda veida krīzēm. Tas ir katastrofāli,” sestdien publicētajā komentārā laikrakstam “Rheinische Post” sacīja arodbiedrības priekšsēdētājs Folkers Gejers.

Viņš norādīja, ka ir steidzami jāpārskata, vai ir pietiekami kontroles mehānismi un juridiskās prasības, kas attiecas uz kritiskās infrastruktūras operatoriem.

“Tas, kas notika Berlīnē, var notikt jebkur citur jebkurā brīdī – Ķelnē, Štutgartē vai Minhenē. Valsts nedrīkst atļauties izskatīties tik muļķīgi,” brīdināja Gejers.

Iedzīvotāji sagaida, ka iestādes spēs rīkoties krīzes situācijās, piebilda Vācijas lielākās arodbiedrības, kas apvieno valsts un privātā sektora darbiniekus un kurā ir vairāk nekā 1,2 miljoni biedru, vadītājs.

Ugunsgrēka, kuru, kā tiek uzskatīts, izraisīja kreisie ekstrēmisti, dēļ no pagājušās sestdienas līdz trešdienai bija plaši elektroapgādes pārrāvumi Berlīnes dienvidrietumos.

Aptuveni 100 000 cilvēku palika bez elektrības, apkures, interneta un mobilo sakaru pakalpojumiem, kad gaisa temperatūra nokritās krietni zem nulles grādiem.

DBB vadītājs kā iemeslu valsts bezpalīdzībai minēja kritiskās infrastruktūras privatizāciju.

Vācijas Pilsētu padomes vadītājs Kristians Šuharts laikrakstam “Rheinische Post” norādīja, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt atsevišķus objektus, piemēram, slimnīcas vai pansionātus, ar avārijas elektroģeneratoriem.

“Būtu vēl labāk, ja mēs varētu izmantot mobilās elektrostacijas, lai nodrošinātu siltumu un elektrību visiem rajoniem,” viņš piebilda.